Likuma grozījumi paredz, ka ar 2014. gada 1. novembri viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 hektāru lauksaimniecības zemes (šis nosacījums gan neattiecas uz valsti un pašvaldībām, valsts un pašvaldību uzņēmumiem un šā Latvijas zemes fonda pārvaldītāju). Kā mērķis šādiem ierobežojumiem ir postulēta spekulatīvu darījumu un masveida zemes izpirkšanas izskaušana. Tomēr, ja viens no likumdevēja mērķiem bijis nodrošināt, lai lauksaimniecības zeme nekoncentrētos vienas vai vairāku personu kontrolē vairāk par 2000 ha, tad šāds ierobežojums dzīvē nestrādās, un realitātē viena persona vai personu grupa varēs iegūt savā kontrolē krietni vien lielākas platības par likumā noteiktajiem 2000 ha.
Kāpēc nestrādās? Tāpēc, ka minētais platības limits attiecas, kā likuma grozījumos rakstīts, «uz vienu fizisku vai juridisku personu». Proti, likumdevējs nav noteicis, ka maksimāli pieļaujamās platības limits attiecas arī uz personu grupu vai ar tām saistītajām personām. Līdz ar to likuma grozījumi neizslēdz iespēju patiesajam labuma guvējam lauksaimniecības zemi iegūt īpašumā caur vairākām tam piederošajām kapitālsabiedrībām, no kurām katrai pieder līdz 2000 ha lauksaimniecības zemes, bet visām kopā vairāk par 2000 ha.
Salīdzinājumam Lietuvā noteiktais ierobežojums iegādāties lauksaimniecības zemi vairāk par 500 ha attiecas ne vien uz katru zemes ieguvēju (fizisko vai juridisko personu), bet arī uz visām saistītajām personām. Tāpat Lietuvā definēts, kuras personas uzskatāmas par saistītajām personām. Par ar fizisko personu saistītajām personām tiek uzskatīti laulātie, vecāki (arī adoptētāji) un nepilngadīgie bērni (arī adoptētie). Savukārt par ar juridisko personu saistītajām personām tiek uzskatītas tās personas, kurām tieši vai netieši pieder ne mazāk par 25% no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla. Lietuvā ar saistīto personu zemes iegādes vajadzībām saprot arī tādu personu, kurai ne mazāk kā 25% no balsstiesīgā pamatkapitāla pieder citā sabiedrībā, kurai vismaz 25% kapitāla daļas pieder kapitālsabiedrībai, kam pieder lauksaimniecības zeme.
Ja viens no Latvijas likumdevēja mērķiem bijis izskaust masveida zemes izpirkšanu, tad rodas jautājums, kādēļ likuma grozījumos nav noteikts, ka minētais ierobežojums attiecas arī uz ar patieso labuma guvēju saistītajām sabiedrībām?
Šāds nepilnīgs, pat lieks ierobežojums vienīgi kavēs lauksaimniecības uzņēmumus, kas lauksaimnieciskajai darbībai vēlēsies iegādāties vairāk par 2000 ha zemes, organizēt saimniecisko darbību caur vienu sabiedrību. Lauksaimnieciskā darbība mākslīgi būs jāsaskalda vairākās sabiedrībās, kas radīs liekas neērtības un papildu izdevumus saistībā ar uzskaiti un grāmatvedību. Tāpat tas var kavēt ievērojamāka finansējuma piesaisti no kredītiestādēm, piemēram, lai veiktu ieguldījumus ražošanas uzlabošanā.
* Zvērinātu advokātu biroja LAWIN jurists