Rezultāts var izpalikt
Izraēlas un Palestīnas miera sarunu vedēji pirmdienas vakarā ASV galvaspilsētā Vašingtonā tikās pie vakariņu galda un neformālā gaisotnē apsprieda svarīgākos punktus, kas jāpārrunā miera sarunu laikā, lai pieliktu punktu vairāk nekā sešas desmitgades ilgušajam konfliktam. Līderi tiksies arī otrdien, lai Vašingtonas vizīti vakarā noslēgtu ar paziņojumu par progresu Izraēlas un Palestīnas miera centienos un iezīmētu turpmāko sarunu gaitu.
Par galveno miera sarunu kaldinātāju sauc ASV valsts sekretāru Džonu Keriju, kurš pēdējos mēnešos pielicis milzīgas pūles, lai pierunātu abas puses atsākt 2010. gadā pārtrūkušās sarunas. Toreiz Izraēlai ar palestīniešiem neizdevās panākt vienošanos, jo palestīnieši iebilda pret Izraēlas uzsākto ebreju apmetņu celtniecību palestīniešu apdzīvotajās teritorijās Rietumkrastā.
Arī tagad neizbēgt no strīdīgajiem jautājumiem, kuru vidū aizvien centrālais ir ebreju apmetnes. Tāpat ķildas izsauc Jeruzaleme, jo gan Izraēla, gan Palestīna to vēlas redzēt kā savu galvaspilsētu.
Vienas no lielākajām domstarpībām abām pusēm ir par nākotnes Palestīnas valsts robežām. Palestīna vēlas, lai to atzīst 1967. gada robežās, pret ko iebilst Izraēla, kas okupējusi palestīniešu zemes Jordānas upes rietumkrastā, Gazas sektorā un Austrumjeruzalemē.
Izraēlas valdība nedēļas nogalē apstiprināja likumprojektu, kas jebkuru potenciāli noslēgto vienošanos ar palestīniešiem paredz nodot tautas nobalsošanai referendumā. Arī palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmūds Abāss vairākkārt uzsvēris, ka jebkuru vienošanos nodos tautas nobalsošanai.
ASV ir optimistiski noskaņota, ka konfliktam izdosies pielikt punktu. «Abu pušu līderi demonstrējuši apņēmību pieņemt smagus lēmumus, kas bija nepieciešami, lai nonāktu līdz šai [sarunu] fāzei,» ASV valsts sekretāru Dž. Keriju citēja BBC.
ASV uzsvērušas, ka tikšanās Vašingtonā domāta miera sarunu darba plāna iezīmēšanai. Prognozēts, ka sarunas ilgs deviņus mēnešus un vēlamajā gadījumā noslēgsies ar Izraēlas un Palestīnas vienošanos, kas noteiks valstu robežas un iekļaus drošības garantijas, kuras pieprasa izraēlieši.
Taču Tuvo Austrumu reģiona eksperti aicinājuši necerēt uz ātru risinājumu, brīdinot, ka cerētais rezultāts var izpalikt, rakstīja Reuters.
Abas puses protestē
Miera sarunu vedēju tikšanās sekoja pēc tam, kad svētdien Izraēla piekrita no cietuma atbrīvot 104 palestīniešus. Ieslodzītos solīts atbrīvot pakāpeniski, vadoties pēc miera sarunās panāktā progresa.
Kā norādījuši eksperti, palestīniešu atbrīvošana ļaus Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu mēģināt izvairīties no citām palestīniešu prasībām. Taču solījums atbrīvot par slepkavībām un terorismu notiesātos palestīniešus, kas jau vairāk nekā 20 gadu pavadījuši Izraēlas cietumos, izsaucis šķelšanos ebreju vidū, ko parāda arī balsojums valdībā - par atbrīvošanu nobalsoja 13 ministri, bet pret - septiņi.
Izraēla notiesātos uzlūko kā teroristus, kamēr palestīnieši viņus sauc par brīvības cīnītājiem, kas pūlējušies padzīt okupantus un atgūt tēvzemi.
Izraēlas premjers B. Netanjahu ieslodzīto atbrīvošanu nodēvēja par sāpīgu, taču nepieciešamu soli, lai nodrošinātu mieru. Lai gan arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairums izraēliešu atbalsta miera sarunas, ieslodzīto atbrīvošana daudzos izsaukusi dusmas.
Neapmierinātie izraēlieši pulcējās protestā. «Es to uztveru nevis kā politisku, bet gan kā ētisku jautājumu,» laikrakstam The Jerusalem Post uzsvēra Amerikas Cionistu organizācijas Izraēlas biroja vadītājs Džefs Daube. «Mēs varam būt gandrīz pilnīgi droši, ka tas prasīs ebreju dzīvības. Ja šie teroristi paši vairs nepastrādās terora aktus, viņi pievērsīsies citu teroristu atbalstam.»
Nedēļas nogalē protesti notika arī Palestīnā, kur miera sarunu atsākšanas oponenti iesaistījās sadursmēs ar policiju.