J.Vētra uzskata, ka gaidāmajā augstākās izglītības sistēmas reformā jābūt iesaistītām visām valsts dibinātajām augstskolām, nepietikšot ar to, ka tikai kāda augstskola tiks pievienota citai. Valsts augstskolas, viņaprāt, varētu iesaistīties kopīgās Latvijas universitātes veidošanā, kļūt par pašvaldību augstskolām vai arī tikt privatizētas. Valsts augstskolu apvienošana ļautu koncentrēt resursus. Tas būtu ekonomiskāk un ļautu celt izglītības kvalitāti, jo tagad nepietiekot kvalificētu mācībspēku, lai nodrošinātu labu izglītības kvalitāti visās augstskolās. Otrkārt, apvienošana ļautu izvairīties no tā, ka valsts augstskolas nekontrolēti veido «paralēlās programmas», Dienai norāda J.Vētra. Līdzīga satura programmu veidošana attaisnojas, ja tā ir iespēja augstskolām savstarpējā konkurencē uzturēt kvalitāti, kas ir iespējams, ja augstskolām ir resursi, lai to nodrošinātu. Latvijā resursu trūkuma dēļ šī konkurence noplicina augstākās izglītības sistēmu, skaidro J.Vētra.
Valsts augstskolu apvienošanai ir arī vairāki mīnusi. Tas var novest otrā grāvī - konkurence tiktu ierobežota pārlieku. Otrkārt, kā norāda Rektoru padomes priekšsēde Tatjana Volkova, Latvijas augstskolas ir pārāk atšķirīgas. Taču esot skaidrs, ka tām būtu vairāk jāsadarbojas dažādu funkciju veikšanā. Tiesa, pagaidām augstskolas ir kūtras kopīgu programmu veidošanā, piemēram, sadarbības programmas doktorantūrā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, bet T.Volkova pieļauj, ka ir jauni apstākļi, «kas vairāk liks skatīties sadarbības virzienā». Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) izvairās vērtēt iespēju apvienot valsts augstskolas, jo esot jāgaida novembra sākums, līdz kuram premjera uzdevumā priekšlikumus pārmaiņām augstākajā izglītībā izstrādās darba grupa.