Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Iestāšanos uztvert tikai kā fona mūziku

Jūtams, ka uzņēmējiem, vērtējot Latvijas iestāšanās procesu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), nozīmīgāki ir pašu ikdienas un tieši darbi, un OECD ir tikai kā laba fona mūzika, kas neapšaubāmi piepilda telpu un uzlabo noskaņojumu.

Protams, lai iestātos arī šajā klubiņā, valsts iestādēm bija jāpaveic mājasdarbi, kas ietekmēja visu Latvijas biznesa vidi. «Uzteicams ir fakts, ka iestāšanās procesā Latvijā tika pieņemti vairāki jauni likumi, kas vēl stingrāk uzraudzīs iespējamās interešu konfliktu zonas, iespējamos korupcijas riskus, mazinās ļaunprātīgu banku izmantošanu naudas atmazgāšanas nolūkos. Tādējādi ir cerība, ka ilgtermiņā varētu mazināties ēnu ekonomikas īpatsvars un Latvijas ekonomiskie rādītāji varētu augt,» teic Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis.

Pašu rokās

Ziemeļeiropa, kuru bieži uzskatām par piemēru arī Latvijai, veido spēcīgu reģionālo kodolu kopš OECD dibināšanas pagājušā gadsimta 60. gados. Pēc politiskās sistēmas maiņas Austrumeiropā OECD pakāpeniski ir pievienojušās arī mums ģeogrāfiski un vēsturiskās, sociālekonomiskās pieredzes ziņā tuvējās valstis Polija un Igaunija.

Latvija un mūsu kaimiņvalsts Lietuva, ar kuru arī uzsāktas iestāšanās sarunas, būs noslēdzošais posms, kas līdz ar dalību OECD veidos spēcīgu Baltijas jūras reģionu. Uzņēmuma Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis norāda, ka šai kompānijai, ņemot vērā tās globālo pārdošanas tīklu, tas ir ļoti svarīgi, jo tā ražošanas procesā izmanto priekšrocības, ko piedāvā tieši Baltijas jūras reģions. Klientu uzticība reģionam ir viens no atslēgas faktoriem - palīdz nodrošināt nepārtrauktību resursu piegādē un ražošanā, veidot efektīvus loģistikas risinājumus, kopīgi attīstīt jaunus produktus un tamlīdzīgu.

«Pievienojoties OECD, Latvija iegūs jaunu un spēcīgu instrumentu zināšanu pārnesei un Latvijas tautsaimniecības izaugsmes turpināšanai. Vēl dziļāka integrācija, kooperācija un reformas ir tieši tas, kas Latvijai šobrīd ir visvajadzīgākās, lai ikviens tuvinātos pašu izvirzītajiem mērķiem Riemumeiropas dzīves līmeņa sasniegšanā mūsu valstī. Protams, pašiem vajadzēs aktīvi līdzdarboties, lai īstenotu pozitīvas pārmaiņas un mācītos no OECD labās prakses piemēriem, lai mācītos arī no pieļautajām kļūdām un, uzkrājot pieredzi, neatkārtotu tās,» uzskata U. Biķis.

Dienas aptaujātie uzņēmēji ir vienisprātis, ka maksimāla labuma gūšanai īpaši nozīmīga būs mūsu pašu spēja veikt pārmaiņas un vēlme mainīties. «Atšķirībā no Eiropas Savienības, kura savām dalībvalstīm sniedz vadlīnijas dažādās politikas jomās, OECD saviem biedriem proaktīvi tādas nesniedz. Tāpēc mums ir skaidri jāzina, ko no šīs dalības OECD vispār vēlamies iegūt. Kopumā tā ir iespēja, kuru izmantot mums ir jāgrib pašiem,» secina M. Mančinskis.

Nevajadzētu arī likt uz Latvijas dalību OECD pārmērīgas cerības, jo pati par sevi tā noteikti neatrisinās ekonomiskās un sociālās problēmas, ar ko šobrīd saskaras Latvija. «Viena lieta ir iestrādāt OECD noteiktās prakses dažādos normatīvajos aktos, bet pavisam kas cits - ieviest un piemērot tās reālajā dzīvē. Kā redzams no iepriekšējās pieredzes, kad Latvija ieviesa dažādus Eiropas Savienības regulējumus, tad ar normatīvo aktu regulējuma pielāgošanu mums veicās dažādi, un atsevišķās jomās tie darbojās visai atrauti no reālās prakses,» atgādina apdrošināšanas sabiedrības BTA Baltic Insurance Company valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Nenotiek momentāni

Uz jautājumu, vai sagatavošanās darbi, lai iestātos OECD, respektīvi, dažādas reformas, jau ir uzlabojušas Latvijas uzņēmējdarbības vidi vai arī ir bijuši jūtami uzlabojumi uzņēmēja pārstāvētajā nozarē, aptaujātie uzņēmēji pamatā atbild noliedzoši. «Jāatzīst, ka nozīmīgus uzlabojumus Latvijas uzņēmējdarbības vidē, kas būtu saistāmi ar sagatavošanās darbiem, lai Latvijas iestātos OECD, šobrīd neizjūtam. Iespējams, ka par šo reformu rezultātiem vēl ir pāragri spriest un tie būs redzami pēc kāda laika. Domāju, ka Latvijas atbildīgajām valsts institūcijām vēl ir daudz jāstrādā, lai uzņēmējdarbības vide sajustu reālus uzlabojumus un ieguvumus,» norāda J. Lucaus, uzsverot, ka arī savā nozarē būtiski uzlabojumi nav izjusti. Apdrošināšanas nozare spēcīgās konkurences rezultātā turpina pati attīstīties un sakārtot biznesa vidi, gan attīstot apdrošināšanas pakalpojumus, gan arī klientu servisu, tādējādi tuvojoties attīstīto valstu apdrošinātāju līmenim.

Labumi būs

Latvija, pat nebūdama OECD dalībniece, zināmā mērā jau bija iekļauta OECD zonā, jo mūsu valsts piemēroja vairākas OECD izstrādātās vadlīnijas un labās prakses, piemēram, nodokļu jomā. Kļūstot par OECD dalībnieku, Latvijas valdībai būs iespēja spert tālākus soļus korupcijas apkarošanas un ēnu ekonomikas samazināšanas jomā, kas viennozīmīgi palīdzēs uzlabot uzņēmējdarbības vidi un, iespējams, arī paaugstinās ekonomiskās izaugsmes tempus. Tāpat dalība šādā organizācijā ir zināms kvalitātes rādītājs, ko noteikti novērtē arī ārvalstu investori, ir pārliecināti uzņēmēji.

Latvijai dalība OECD sniedz iespēju arī lētāk aizņemties finanšu resursus dažādu projektu attīstībai, un tā var veicināt arī jaunu investīciju piesaisti. «Būtiskākais ieguvums, par ko varētu runāt ilgtermiņā - Latvijas dalība OECD ļaus samazināt finanšu izmaksas. Lai arī pastāv viedoklis, ka OECD sekmē investīciju piesaisti, uzskatu, ka tieši investīciju piesaiste ir joma, kur mūsu valstij ir vēl daudz darba, sākot ar tiesiskās vides sakārtošanu līdz nodokļu politikai un citiem jautājumiem,» situāciju vērtē Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Arī Squalio valdes priekšsēdētājs Sandis Kolomenskis viennozīmīgi piekrīt, ka iestāšanās OECD ir pozitīvs signāls Latvijas ekonomikas izaugsmei ilgtermiņā, tajā skaitā arī informātikas tehnoloģiju nozarē, kurā darbojas Squalio. OECD ekspertīze un izstrādātās vadlīnijas interneta drošības politikas jautājumos varētu kalpot kā būtisks atbalsts Latvijai ceļā uz datu balstītu, digitālo ekonomikas politikas modeli.

Tiesiskā sāpe

Skaidrs, ka iestāšanās OECD, tāpat kā citās organizācijās, ir tikai līdzeklis, nevis mērķis. «Viena no būtiskākajām lietām Latvijā ir tiesiskās vides sakārtošana un biznesa cilvēku ticības veidošana tam, ka tiesu sistēma netiek izmantota, lai izrēķinātos ar uzņēmumiem mantiska vai politiska spiediena dēļ. Iespējams, atrašanās «augstākajā līgā» dos valstij apziņu, ka tiesu sistēmā ir jāspēlē godīga spēle. Mazākas procentu likmes un lielāka valsts atpazīstamība, protams, ir labi, bet šajos parametros jau tāpat esam labās pozīcijās,» teic Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers, drīzāk redzot OECD kā soli tajā virzienā, ka mēs kā valsts «kļūstam pieaugušāki un pret mums tā arī izturas citi».

Arī telekomunikāciju uzņēmuma Bite vadītājs Freds Renčaks atbalsta to, ka aizvien vairāk fokuss tiek vērsts uz korupcijas mazināšanu valstī. Latvija ir panākusi ļoti lielu progresu, taču aizvien jāveic uzlabojumi. «Piemēram, kad es pirmoreiz ierados Latvijā, ļoti daudz dzirdēju cilvēkus runājam par to, ka ir izdevies samaksāt policistiem, lai izvairītos no soda par pārlieku ātru braukšanu. Turpretī šodien par tādām situācijām vairs nav nācies dzirdēt. Tas nozīmē, ka ir veikts milzu darbs, lai mainītu šo situāciju,» vērtē F. Renčaks. Viņš uzskata, ka, lai vēl vairāk samazinātu korupciju, ir jāievēro divas svarīgas lietas. Pirmkārt, jāizceļ uzņēmumi, kam izdevies sasniegt lieliskus rezultātus pilnīgi godīgā ceļā. Otrkārt, jāveic izglītojošs darbs par to, kas īsti ir korupcija. Kāpēc? Jo aizvien nākas saskarties ar situāciju, kurā «sarunāšana» vai savu interešu īstenošana negodīgā ceļā, piemēram, iepirkumu procesos, netiek uzskatīta par smagu korupcija. Gluži pretēji - teju kā kaut kas «normāls». Tas ir jāmaina, un te OECD noteikti varētu sniegt pieredzi un atbalstu. «Ja Latvijas valdība secīgi un neatlaidīgi ieviesīs OECD vadlīnijas un veiks rekomendētās institucionālās reformas, tad tiesiskā un uzņēmējdarbības vide kopumā varētu uzlaboties un kļūt uzņēmējiem draudzīgāka. Tomēr tas ir atkarīgs ne tikai no formālas prasību ieviešanas, bet arī no valsts institūciju attieksmes pret uzņēmumiem,» atzīmē J. Lucaus.

Jāgrib un jāvar

U. Biķis uzskata, ka OECD ir izcils piemērs tās dalībvalstu iedzīvotāju spējai organizēties un sakārtot pārvaldības jautājumus dažādos līmeņos. Darot to sistemātiski jau vairāk nekā 50 gadu garumā, panākta OECD valstu veiksmīga integrācija starptautiskajā un starpdisciplinārajā līmenī, kas palīdz straujākai attīstībai tautsaimniecībā un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā. OECD labā prakse nereti aizstāj daudzus nacionālā līmeņa standartus un atvieglo mērķu sasniegšanu globalizācijas apstākļos. «Vēsture pierāda, ka Latvija parasti spēj mobilizēties labām pārmaiņām pamatā spēcīga ārējā spiediena rezultātā - vai tas būtu iestāšanās process Eiropas Savienībā, NATO vai OECD. Iespējams, būtu laiks nobriest un pašiem radīt iekšēju, visas sabiedrības pieprasījumu pēc caurspīdīgas politiskās un ekonomiskās vides, nevis gaidīt, līdz kāds uz to norādīs,» teic M. Mančinskis. Diemžēl uzņēmējiem nav pārliecības par to, vai Latvijas valdība turpinās uzsāktās institucionālās reformas un turpinās ieviest OECD vadlīnijas un labās prakses reālajā dzīvē, kaut, protams, ir cerība, ka pēc iestāšanās OECD valdība strādās ne tikai pie formālu prasību ievērošanas, bet arī spēs noteikt valsts attīstības stratēģiskos mērķus un secīgi strādāt pie to sasniegšanas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Ieteikumi

Galvenie OECD ieteikumi Latvijai
Paaugstināt produktivitāti un nodrošināt stabilu konverģenci, respektīvi, panākt iekļaušanos OECD vadlīnijās.
Uzlabot sabiedriskā sektora efektivitāti, lai sasniegtu integrējošu un visaptverošu izaugsmi.
Ierobežot riskus, lai tautsaimniecībā neatkārtotos «trekno gadu» un ekonomiskās krīzes cikli.
Avots: OECD Economic Surveys Latvia, 2015. (Katrs ieteikums ietver konkrētākas rekomendācijas.)

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?