Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, ar katru nedēļu vēršanās pēc palīdzības akūto augšējo elpceļu infekciju gadījumos nedaudz palielinās. Pašlaik visvairāk slimo bērni līdz četru gadu vecumam. Tas arī skaidri parādās pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklētībā - uz dārziņu patlaban dodas apmēram 73,2% reģistrēto bērnu.
Nav gan tā, ka ar augšējo elpceļu infekcijām slimo tikai mazi bērni, saslimstības pieaugums novērots arī bērniem no piecu līdz 14 gadu vecumam, kā arī jauniešiem un pieaugušajiem. Kopumā vidēji reģistrēts 1248,1 gadījums uz 100 000 iedzīvotāju. Tajā pašā laikā ir arī pozitīvās ziņas - gripa nevienam nav bijusi. Pēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes (RAKUS) slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs laboratoriskajiem izmeklējumiem secināts, ka elpceļu infekcijas patlaban izraisa tādi vīrusi kā respiratori sincitiālais vīruss, adenovīrusi, paragripas I un III tipa vīrusi un rinovīruss. Kā Dienai skaidro RAKUS Laboratorijas galvenā speciāliste Vaira Īrisa Kalniņa, visi šie ir elpceļu vīrusi, kas aktivizējas aukstajā, mitrajā sezonā - ierasti septembra beigās, oktobrī, novembrī - un pierimst tad, kad sākas gripas sezona. Katru gadu tie ir vieni un tie paši vīrusi, no kuriem visbiežāk runāts tiek par respiratori sincitiālo vīrusu, kas bērniem izraisa bronhītu, var rasties arī dziļāks elpceļu iekaisums, adenovīrusu, kas cirkulē visu gadu, izraisot iesnas, asarojošas acis un laringītu, kā arī rinovīrusu, kas izsauc tikai deguna gļotādas iekaisumu - iesnas. Paragripas vīrusiem raksturīgs bronhīts un kairinošs kakls.
Tā kā katru gadu cirkulē vieni un tie paši vīrusi, ārsti ierasti zina, ko iesākt. Taču bez laboratoriskiem izmeklējumiem vīrusa tipu noteikt nevar. Tam gan nav lielas nozīmes, jo specifiskas ārstēšanas šajos gadījumos nav. Zinot savus pacientus, ģimenes ārsts piemēro attiecīgas ārstēšanas metodes. Labākās zāles visbiežāk ir atpūta, šķidruma lietošana un imunitātes stiprināšana. Kā Dienai vairakkārt stāstījusi ģimenes ārste Sarmīte Veide, organismam ar vīrusu būtu jātiek galā pašam. Tieši pirmajās pāris dienās simptomus cilvēkam paciest ir visgrūtāk, tāpēc šo laiku vajadzētu pavadīt mājās. Atpūta mājās ieteicama arī, jo inficēšanās notiek kontaktu ceļā un ir risks, ka saslimt var arī satiktie līdzcilvēki. Īpaši medikamenti šajā laikā nav jālieto - svarīgi ir dzert daudz šķidruma un izgulēties, kā arī nav ieteicams smēķēt, jo tas paildzina atveseļošanās periodu. Taču, ja slimība ieilgst vairākas dienas un cilvēks nesāk justies labāk, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai speciālista, jo gadījumos, ja cilvēka pretestības spējas ir pazeminātas, var sākties arī bakteriālā infekcija. Rezultātā no vienkāršas saaukstēšanās var rasties pat plaušu karsonis.