Militārā spēka pieaudzēšana Indijai ir nepieciešama, jo kaimiņos atrodas nestabilā kodolvalsts Pakistāna, ar kuru tā ir izcīnījusi vairākus karus, un Ķīna, ar kuru Indijai tuvākajā nākotnē būs jācīnās par varu reģionā. Tieši Ķīna tiek uzskatīta par lielāko draudu Indijas drošībai, bet pagaidām indieši krietni atpaliek no ķīniešiem militārajā jomā.
Bruņojums jāliek muzejā
Britu aizsardzības izpētes uzņēmums IHS Jane's prognozē, ka Indija līdz 2020. gadam kļūs par ceturto lielāko tērētāju aizsardzībai, ierindojoties aiz lielā trijnieka ASV, Ķīnas un Krievijas un apsteidzot Lielbritāniju, Franciju un Japānu. Tuvākajos piecos gados Indijas aizsardzības budžets varētu pārsniegt 55 miljardus dolāru (30 miljardi latu).
Vēl iespaidīgākas summas Indija gatavojas tērēt bruņoto spēku modernizācijai. Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts lēš, ka desmit gadu laikā militārā aprīkojuma uzlabošanai un uzturēšanai Deli varētu piešķirt 150 miljardus dolāru (82,5 miljardi latu).
Un būs, ko pirkt, jo Indijas bruņoto spēku rīcībā esošais bruņojums, kura lielākā daļa ražota Padomju Savienībā, ir fiziski un morāli novecojis. «Indijas armijas aprīkojums ir no padomju laikiem,» kāds vārdā neminēts Indijā strādājošs ārvalstu militārais analītiķis stāsta izdevumam The Financial Times. «Tā īstā vieta būtu militārajā muzejā.»
Ne velti pēdējā laikā Indijā ir viesojušies Krievijas, Francijas un Lielbritānijas līderi, kuri centās panākt, lai Deli noslēdz apjomīgus līgumus par bruņojuma piegādi ar šo valstu ražotājiem.
Piemēram, Francijas prezidents Fransuā Olands februārī vizītes laikā Indijā aicināja līdz galam noformulēt vienošanos, kas paredz, ka franču ražotājs Dassault Indijas gaisa spēkiem piegādās 126 iznīcinātājus Rafale. Ja darījums tiks noslēgts, franču uzņēmuma kontā ienāks vismaz 12 miljardi dolāru (6,6 miljardi latu).
Tomēr Indijas puse iepauzē ar apjomīgā darījuma parakstīšanu, jo vairākus iepriekšējos militāros iepirkumus ir aizēnojuši korupcijas skandāli. Gada sākumā Indijas tiesībsargājošās iestādes sāka izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām kukuļņemšanā, iepērkot 12 helikopterus no itāļu uzņēmuma Finmeccanica, raksta Bloomberg.
Atpaliek no Ķīnas
Analītiķi uzskata, ka Indijas bruņoto spēku modernizācijai iztērētajiem miljardiem nebūs nekādas jēgas, ja valsts nenoformulēs savu aizsardzības stratēģiju. Lai to paveiktu, Indijai ir jāpārvar gadu desmitiem pastāvošā ierēdņu un militāristu savstarpējā neuzticība, ko uzskatāmi parāda tas, ka bruņoto spēku vadība Indijas Aizsardzības ministriju uzskata par nekompetentu militārajos jautājumos.
Neskatoties uz to, ka jau vairākus gadus Indijas mediji, eksperti un pat atsevišķi augsta ranga politiķi brīdina par draudiem no Ķīnas, valsts joprojām ir pārliecināta, ka tās lielākais ienaidnieks ir Pakistāna, ar kuru tai ir teritoriāls strīds par Kašmiru.
Tajā pašā laikā Ķīna, ar kuru Indijai arī ir teritoriālas domstarpības, veic iespaidīgus militāros ieguldījumus gar robežu ar Indiju. Neatkarīgā domnīca CLAWS vēsta, ka Ķīna netālu no 4000 kilometru garās robežas ar Indiju ir izbūvējusi jaunu dzelzceļu, autoceļu tīklu, kura kopgarums ir 58 tūkstoši kilometru, piecas aviācijas bāzes, loģistikas centrus un komunikācijas posteņus.
Ķīna nostiprina savu ietekmi arī Indijas okeānā, uz kuru tai nav tiešas izejas. Ķīnas valdības kontrolēti uzņēmumi ir izvērsuši darbību ostās Pakistānā, Šrilankā, Bangladešā un Mjanmā jeb tā saucamajā pērļu virtenē, kas ieskauj Indiju.
Tas ir satraucis arī Indijas valdību, jo aizsardzības ministrs A. K. Entonijs, komentējot neseno paziņojumu, ka Gvādaras ostu Pakistānā vadīs Ķīnas uzņēmums, sacīja, ka ir «pamats bažām», raksta The Economist.
Eksperti uzskata, ka Indijai vajadzētu tuvināties ar ASV, kas tuvākajos gados savu uzmanību koncentrēs Āzijas un Klusā okeāna reģionā, lai Indijas okeāns nekļūtu par Ķīnas «ezeru». Tomēr Deli daudzi uzskata, ka amerikāņi nav politiski uzticami partneri.