Pašreizējais process tiešām ir ieildzis. Universitātēs studentiem māca, ka notiek mediju konverģence. Un te varētu veselu lekciju par to nolasīt, bet īsumā to var raksturot tā, ka viens un tas pats medijs darbojas dažādās tehnoloģiskajās platformās. Tas ir no vienas puses. No otras puses - mums ir jāsaprot, ka mēs, sabiedrība, esam šo mediju - sabiedriskās televīzijas un radio - akcionāri. Un mums kā akcionāriem ir jālūkojas, kā sekmīgāk darboties šajā mainīgajā mediju vidē, kurā konkurence starp elektroniskajiem medijiem tikai pieaug un pieaugs. Tātad ir jautājums, kā izveidot spēcīgu, respektējamu, kvalitatīvu sabiedrisko mediju - vai darbojoties atsevišķi, vai medijiem darbojoties kopā. Laikam gan tomēr labāk ir kopā. Jau vismaz gadu ir strādāts pie jaunā sabiedriskā medija koncepcijas, un ir pienācis brīdis finalizēt tās izstrādi. Ir uzstādījums 27. aprīlī valdībā iesniegt šīs koncepcijas projektu. Nākamais solis - un tas ir valdošās koalīcijas politiķu uzdevums - izdarīt grozījumus pašreizējā elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un tur iestrādāt, ka mums ir vienots sabiedriskais medijs.
Kāds būs sabiedriskā medija finansēšanas modelis, un kā tas ies kopā ar vienota sabiedriskā medija izveidi?
Ir nepieciešama pakāpeniska pāreja uz vai nu abonentmaksām, vai iezīmētu sabiedriskā medija nodokli. Pēdējais risinājums ir samērā jauns. Šo ceļu ir izlēmusi iet Somija, kas pagājušā gada decembrī pieņēma lēmumu, ka atsakās no abonentmaksām un ievieš sabiedriskā medija nodokli.
Finanšu ministrs jums iebildīs, ka mums ir Māstrihtas kritēriji un augsta inflācija.
Ir jāmaksā par Nacionālo operu un Nacionālo teātri. Un vēl jo vairāk ir jāmaksā par sabiedrisko mediju, jo valsts nespēj pastāvēt bez vienotas publiskās sfēras, kurā sabiedriskajam medijam ir centrālā loma. Turklāt gribu uzsvērt - mēs jau tagad maksājam. Nav jau runa par to, ka maksāsim vairāk, runa ir par to, ka sabiedriskā medija finansējumam ir jābūt stabilam.
Pēc 2013. gada notiks jauns konkurss vai tiks pagarināts apraides līgums ar Lattelecom?
Mūsu kompetence ir skatīties, lai līguma noteikumi ir maksimāli izdevīgi raidorganizācijām, mūsu kompetence nav aizstāvēt tehnoloģiskās platformas vai, precīzāk sakot, to turētājus. Mūsu kompetence ir arī rūpēties par konkurenci starp tehnoloģisko platformu turētājiem. Tas ir galvenais jautājums, un par to ir arī diskusija Ministru kabinetā. Mūsu padome tomēr piedāvā, lai būtu nevis viens, bet divi komersanti. Kamēr mūs nepārliecinās, ka monopolstāvoklis ir labāks, ko mums cenšas iestāstīt Satiksmes ministrijas pārstāvji, tikmēr mēs no šīs pozīcijas neatkāpsimies.
Precizējiet tomēr - tieši kurā jomā jūsu skatījumā jābūt diviem komersantiem?
Runa ir par divām daļām, un nupat šis jautājums tika skatīts Ministru kabinetā. Viens ir par tā saukto bezmaksas apraidi, kur tātad gala lietotājs nemaksā. To turpmāk bez kādiem starpniekiem veiks Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Tā ir tā saucamā bezmaksas apraide nacionālajiem televīzijas kanāliem, kas skar sabiedriskās televīzijas kanāla divas programmas, bet arī LNT un TV3 intereses. Otra daļa ir maksas, bet arī - virszemes apraide. Tur ir ideja, ka to veic privāts vai katrā ziņā cits komersants. Pašreiz to dara Lattelecom, bet runa ir, ka turpmāk to varētu veikt Lattelecom vai cits komersants. Es vēlreiz uzsveru - vai cits, jo nekur nav teikts, ka tikai viens Lattelecom. Tātad tajā virszemes televīzijas apraidē, ko apmaksā skatītājs, darbotos nevis LVRTC, bet komersanti. Būtisks ir jautājums par konkursa nolikumu un MK noteikumiem.
Viens no tuvākajiem konkurences jautājumiem ir LNT un TV3 iespējamā apvienošanās. Cik par jūsu pozīciju ir interesējusies Konkurences padome?
Konkurences padome ir vērsusies pie mums, un pirmo atbildi jau sagatavojām. Veidojas dominējošais stāvoklis tirgū, un no KP vēstules arī izriet, ka viņi būs spiesti saskatīt, ka veidojas dominējošais stāvoklis tirgū, bet tas nav aizliegts -jautājums ir par to, ka to nedrīkst ļaunprātīgi izmantot. Tātad ir jāveido saistošie notikumi - bet te iniciatīvai jānāk no tiem, kas apvienojas -, kas nodrošinātu, lai dominējošais stāvoklis netiktu izmantots ļaunprātīgi. Pamatdilemma ir tā - kā, sarūkot īpašnieku daudzveidībai, nodrošināt viedokļu daudzveidību?