Vulkāns atdzisis
«Vulkāna aktivitāte nedēļas nogalē ievērojami samazinājās un pašlaik ir gandrīz izbeigusies,» aģentūrai Bloomberg stāsta meteorologs Deivs Britons. Pētnieki vēsta, ka no Eijafjadlajegidla pašlaik izplūst tvaiks, nevis magma, jo ievērojami sarukusi vulkāna temperatūra. Mērījumi rāda, ka Eijafjadlajegidla krāterī temperatūra nepārsniedz 100 grādu pēc Celsija, kamēr aktīvās darbības laikā tā pārsniedza 1000 grādu robežu.
Atšķirībā no vulkāna pelniem tvaika mākoņi nav bīstami lidmašīnām. Vulkāna pelni samazina redzamību, kā arī var radīt nopietnus bojājumus lidmašīnu dzinējiem. Tieši tādēļ pēc Eijafjadlajegidla izvirduma aprīļa vidū tika pieņemts lēmums apturēt gaisa satiksmi lielā daļā Eiropas. Šis lēmums bija spēkā vairākas dienas, lidsabiedrībām nācās atcelt simtiem tūkstošu reisu, miljoniem pasažieru nevarēja doties lidojumā. Lidsabiedrību aprēķini rāda, ka vulkāna darbības dēļ tām radušies 1,7 miljardus dolāru lieli zaudējumi.
Pēc krīzes sākuma asu kritiku saņēma arī Eiropas gaisa satiksmes kontroles dienesti, jo daļa ekspertu uzskatīja, ka reakcija uz vulkāna pelnu briesmām bija pārspīlēta. Tomēr aviācijas drošības speciālisti iebilda, ka līdz šim nevienam nebija skaidrs, cik liela vulkānisko pelnu koncentrācija ir bīstama lidmašīnu dzinējiem. «Mūsu lidmašīnas tiek pārbaudītas pret karstumu, aukstumu, putekļiem, tuksneša vidi un tā tālāk, bet ne pret vulkāna pelniem,» laikrakstam The Wall Street Journal atzinis lidmašīnu ražotāja Airbus pārstāvis Štefans Šafrāts.
Kas notiks ar Katlu?
Lai gan stingrie ierobežojumi, kas tika noteikti pēc Īslandes vulkāna izvirduma, pēc dažām dienām tika atcelti, laiku pa laikam vulkāna pelnu mākonis piespieda noteikt jaunus ierobežojumus dažādās Eiropas malās. Speciālisti raizējas, ka šāda situācija varētu ievilkties, jo iepriekšējais Eijafjadlajegidla izvirdums, kas sākās 1821. gadā, ar pārtraukumiem turpinājās vairāk nekā gadu.
Vulkanologi ar bažām vēro netālo Katlas vulkānu, kura izvirdumam varētu būt daudz bīstamākas sekas. Katlas vulkāns ir daudz lielāks par Eijafjadlajegidlu, bet vēstures dati liecina, ka abu vulkānu izvirdumi dažkārt sākušies viens pēc otra. «Mums zināmi četri Eijafjadlajegidla izvirdumi, un trijos no četriem gadījumiem drīz vien sākās arī Katlas izvirdums,» intervijā BBC stāsta Īslandes vulkānu pētnieks Magnuss Tumi Gudmundsons. Viņš informē, ka pēdējo 1000 gadu laikā Katlas izvirdums bija vērojams ap 20 reižu jeb vidēji divreiz gadsimta laikā. Pēdējais ievērojamais Katlas izvirdums notika 1918. gadā, tādēļ jauns izvirdums nebūtu nekāds brīnums.