Unikāla operācija
«Viskritiskākā visā šajā unikālajā operācijā ir tieši pirmā diena, kurā kuģis ir jāizceļ ūdens virspusē. Ar tik lielu kuģi tas līdz šim vēl nekad nav darīts,» ziņu aģentūrai AFP stāstīja dienvidafrikānis Niks Slouns, kurš vada kuģa izvilkšanas operāciju.
Kuģis tika nostādīts vertikālā pozīcijā pagājušā gada septembrī un līdz šim atradās novietots uz zemūdens platformas. Pie tā abiem sāniem ir piestiprinātas 30 tvertņu, kas tiks izmantotas kā gigantiska pneimatiskā sistēma, lai kuģi izceltu ūdens virspusē.
Pirmdien operācija sākās ar saspiesta gaisa iepumpēšanu tvertnēs, lai paceltu Costa Concordia par diviem metriem uz augšu.
Daudzus ekspertus uztrauc, ka, kuģi izceļot, tas varētu pārlūzt, tā piesārņojot Toskānas arhipelāgu, kas ir viens no lielākajiem jūras vides rezervātiem Eiropā.
«Mēs šeit sastopamies faktiski ar lielu peldošu pilsētu, kas radīta tūkstošiem pasažieru un kur joprojām ir tonnām dažādu piesārņojošu vielu - degviela, dezinfekcijas līdzekļi un kanalizācijas ķīmiskās vielas,» saka Džordžija Monti no Greenpeace, kas uz operācijas novērošanu nosūtījusi savu vides ekspertu komandu.
Paredzams, ka kuģis tiks pārvietots par 30 metriem tālāk no platformas un piesaistīts ar enkuriem tuvējā ostā, pēc tam inženieri pārbaudīs visus kuģa stāvus, lai konstatētu, vai tā struktūrai nav radušies nopietni bojājumi, kas traucētu tā tālāku pārvietošanu.
Izvilkšanas operācijas laikā tiks apturēta visa jūras satiksme tuvējā apkārtnē.
Tiek prognozēts, ka pati operācija varētu ilgt aptuveni sešas dienas, un plānots, ka ap 20. jūliju Costa Concordia ar ātrumu divi jūras mezgli stundā tiks aizvilkts uz Dženovas ostu, kas atrodas 240 kilometru uz ziemeļiem no Džiljo salas.
Kuģis tiks vilkts pa Korsikas kanālu garām Elbas salai un Kapraijas salai. Ja atļaus laikapstākļi, to varētu ievilkt Dženovas ostā 24. jūlijā. Tas tad tiks sagriezts metāllūžņos netālu no kuģu būvētavas, kurā tas tika uzbūvēts 2006. gadā.
Dārgi lūžņi
Tiek prognozēts, ka kopējās kuģa izvilkšanas izmaksas sasniegs 1,5 miljardus eiro, tajā skaitā pati sagriešana metāllūžņos izmaksās 100 miljonu eiro.
«Mūsu kvēlākā cerība ir ne tikai simtprocentīgi, bet pat par visiem 300%, ka viss notiks, kā paredzēts, ka viņiem izdosies aizvākt projām šo liecību cilvēces vājumam, cik ātri vien iespējams,» ziņu aģentūrai Reuters teicis Džiljo salas iedzīvotājs Antonia Belardo. Cits salas iedzīvotājs Italo Arjenti teicis: «Esmu patiesi laimīgs, ka viņi kuģi aizvilks. Citādi šis skats, ka pusnogrimušais kuģis te stāv, zinot, ka tajā gāja bojā tik daudz cilvēku, tas uzdzen šermuļus.»
Luksusa kruīzu kuģis Costa Concordia, kas ir divreiz lielāks par vēsturē iegājušo Titāniku, uzskrēja uz sēkļa 2012. gada janvārī un, sasvēries uz sāniem, daļēji nogrima. Uz tā klāja atradās 4229 cilvēki no 70 pasaules valstīm.
Costa Concordia kapteinis Frančesko Šetīno joprojām tiek tiesāts. Viņam ir izvirzītas apsūdzības kuģa nogremdēšanā, kas radījusi cilvēku nāvi, kā arī kuģa pamešanā pirms pasažieru evakuācijas. F. Šetīno apgalvo, ka klints, uz kuras uzskrēja Costa Concordia, kad tā kapteinis veica riskantu «salas sveicināšanas» manevru, neesot bijusi iezīmēta kartē, ko viņš izmantojis. Jūras satiksmes eksperti gan apšauba šo apgalvojumu un saka, ka nekādā gadījumā tik liels kuģis nedrīkstēja nonākt tik tuvu salas klintīm.
Taisnojoties par kuģa pamešanu pirms visu cilvēku evakuācijas, F. Šetīno teicis, ka netīšām ieslīdējis glābšanas laivā, bet neesot apzināti bēdzis no grimstošā kuģa.
Viena upura - par oficiantu uz kuģa strādājošā Indijas pilsoņa Rusela Rebello - mirstīgās atliekas joprojām nav atrastas.
Pastāv iespēja, ka tās atradīs kuģa izvilkšanas operācijas laikā. Itālijas valdības Civilās aizsardzības departamenta pārstāvis Franko Gabriēli solījis, ka akvalangisti pārmeklēs kuģa telpas, lai mēģinātu atrast oficianta mirstīgās atliekas.
Draudi videi
AFP norāda, ka četru dienu ceļš līdz Dženovas ostai var nopietni apdraudēt vidi. Policijas video, kas filmēts applūdušajās kuģa telpās, rāda, ka tajā peld pussapuvuši dīvāni, datori, grāmatas, cilvēku apavi. Ir iespēja, ka visas šīs drazas var nonākt jūrā.
Tiek prognozēts, ka jūrā izplūdīs ap 263 tūkstošiem tonnu piesārņota ūdens no tā apakšējiem klājiem. Līdz šim arī nav izdevies no kuģa izsūknēt ap 100 tonnām degvielas.
Kuģa aizvilkšanas laikā ap to braukās īpašas ātrumlaivas, kurām jāatbaida no vraka delfīni un vaļi.
Tiek prognozēts, ka kuģa sagriešana metāllūžņos varētu prasīt vēl divus gadus.