Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Izārstēt var vienīgi valdības vadītājs

Jaunā valdība seko savu priekšteču pēdās un par vienu no savām prioritātēm noteikusi «nelielas, profesionālas, uz rezultātu orientētas» valsts pārvaldes veidošanu. Jēdzieni «efektivizācija» un «optimizācija» ir vieni no karstākajiem kartupeļiem sarežģījumu māktajā valsts pārvaldes katlā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) intervijā Dienai pauda viedokli, ka valsts pārvaldes finansējumu kopumā nevar un nedrīkst palielināt. «Bet ir jāskatās, vai tās lietas, kas tiek darītas, nav izdarāmas ar mazāk cilvēkiem. Samazinot vienā vietā, finansējumu var novirzīt citur,» piebilda premjere, ar to domājot atalgojuma palielināšanu iekšlietu struktūrās un valsts inspektoriem. Tajā pašā laikā Valsts kanceleja (VK) ceļ trauksmi, jo publiskajā pārvaldē nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ jau tā ir liela ekspertu līmeņa darbinieku mainība. Turklāt budžets no tā neiegūst, jo bijušajiem ierēdņiem jāizmaksā kompensācijas, jāmeklē viņu aizvietotāji, kas nozīmē administratīvas izmaksas. Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, bijušie ierēdņi bezdarbnieka statusā atrodas vidēji astoņus mēnešus, un šī statistika atspēko argumentus, ka pārvaldes kabinetus viņi pamet galvenokārt tāpēc, ka atrod labāk atalgotu darbu privātajā sektorā.

Finanšu ministrija (FM) trauksmi cēla jau vasarā, norādot, ka valsts sektorā nodarbināto skaits piecos gados samazinājies par 21 tūkstoti jeb gandrīz trešdaļu. Ja normālā situācijā personāla mainība iestādē ir 6-7%, tad pašā FM šis rādītājs sasniedza 20%. Kā galvenais iemesls tiek minēts zemais atalgojums, kas ir atskaņas no 2009.-2010. gadā valdības īstenotajiem taupības pasākumiem - toreiz algas valsts pārvaldē saruka vidēji par ceturtdaļu. Vēlmi būt par ierēdni daudzos apslāpē arī sistēmas nesakārtotība, kas plānošanas dokumentu kaudzēs ne vienmēr ļauj saskatīt sava darba augļus.

VK direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte norāda, ka lielā kadru mainība draud izraisīt «institucionālās atmiņas zudumu», kas var novest pie tā, ka politikas plānošanas dokumentos iecerētās reformas tiek ieviestas neefektīvi vai formāli.

Nestabils aparāts

Valsts budžeta iestādēs patlaban nodarbināti teju 60 tūkstoši cilvēku - vairums jeb 90% strādā ministriju padotības struktūrās. Latvijas civildienestā dažādās iestādēs ir vidēji 18 nosaukumu amatu. Visvairāk ierēdņu veidu ir Valsts ieņēmumu dienestā - 46.

Publiskās pārvaldes kabinetos daudzi desmiti darba galdu nepārtraukti gaida jaunus iemītniekus - Latvijas Vēstnesī ik dienu apskatāmas vidēji 150 vakances ar piedāvājumiem kļūt par ierēdni. Interesanti, ka trešdaļā gadījumu tiek meklēti vecākie referenti, bet desmitā daļa brīvo amatu ir uz juriskonsulta vai jurista vietu, tikpat daudz nepieciešami vadītāji. Pēc vecākā referenta amatu aprakstiem spriežot, tas ir multifunkcionāls ierēdnis. Ministrijās viņu pienākumi ir sagatavot dažādus aprēķinus, kopsavilkumus, atzinumus, politikas plānošanas dokumentus. Bet, piemēram, valsts dienestos šie ierēdņi nonāk arī tiešajā saskarsmē ar tautu, piemēram, sēžot pie klientu apkalpošanas galdiem. E. Upīte norāda, ka liela daļa vecāko referentu pašreiz nodarbināti, lai nodrošinātu 2015. gadā gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Viņa arī piebilst, ka daudzas iestādes brīvās vakances bieži izvēlas neaizpildīt, tā vietā finansējumu pārdalot starp esošajiem darbiniekiem: «Nelaime ir tā, ka nereti darbu pamet profesionālis, bet viņa vietā nevar atrast atbilstošu ekspertu, tāpēc tiek piemeklēti divi zemāka līmeņa eksperti par zemu atalgojumu. Rezultātā valsts pārvaldes profesionalitāte krītas un valsts pārvaldes apmēri aug.» Savukārt bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba bija novērojusi, ka ierēdņi baidās uzņemties atbildību un nelietderīgi izmanto laiku, piemēram, atbildot uz jautājumiem, pieraksta daudzas lappuses, citējot likumus, minot situācijas, bet nespējot sniegt atbildi pēc būtības.

Zivs pūst no galvas

VK jau otro gadu kā prioritāti izvirzījusi administratīvā sloga mazināšanu gan attiecībā uz prasībām iedzīvotājiem un uzņēmējiem, gan valsts pārvaldes iekšienē. Politoloģe Iveta Kažoka novērojusi, ka publiskajās struktūrās veiksmīgi likvidēti daudzi liekie posmi un progresējuši operativitātes un kvalitātes rādītāji. Taču, viņasprāt, līdz šim trūcis politiskās gribas izveidot spēcīgu publisko pārvaldi. «Tā ir tieši tāda pati politikas nozare kā izglītība, veselība. Ja abās pēdējās ir skaidri ministri, kuriem, redzot haosu, jāpiedāvā risinājumi, tad par valsts pārvaldi atbildīgs ir premjers. Un iepriekšējiem nav bijusi interese par jomas sakārtošanu. Tā vietā kā mantra nepārtraukti atkārtots, ka Latvijas mērķis ir maza valsts pārvalde. Uzsvaram tomēr būtu jābūt uz kvalitatīvu pārvaldi, un, lai kaut kas mainītos, iniciatīvai jānāk no premjeres puses,» uzskata I. Kažoka.

Arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa pirms diviem gadiem izveidotā ekspertu grupa, kam tika uzdots sniegt priekšlikumus Latvijas publiskās varas pilnveidošanai, trūkumus saskatīja galvenokārt valdības līmenī. Eksperti ieteica vispirms mainīt domāšanas paradigmas un valdības sēdes izmantot nevis tehnokrātisku ziņojumu uzklausīšanai un partiju, politiķu tēla veidošanai, bet to primārajam uzdevumam - konstruktīvai valsts politikas apspriešanai un konkrētu uzdevumu formulēšanai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?