Šīs normas ir veselīgas ēdināšanas minimums, uzskata Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Veselības ministrijas (VM) pārstāve Ilze Straume norāda, ka noteikumi bērnu ēdināšanu nesadārdzinās, bet tā kļūs veselīgāka. Nosacījumi pārtikas produktu marķēšanai neprasa sniegt uz iepakojuma tik detalizētu informāciju, kāda minēta jaunajās uztura normās, piemēram, nav prasības norādīt, ka cīsiņi satur 70% gaļas. Tāpēc amatpersonām, kas organizēs pārtikas piegādi izglītības iestādēm, iepirkuma procedūrā vajadzēs iekļaut prasību, ka jāpiedāvā tādi produkti, kas atbilst jaunajiem MK noteikumiem, uzskata Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Tatjana Marčenkova. PVD un VM amatpersonas, kā arī Ārstu biedrības pārstāvji pieļauj, ka padarīt stingrākus pārtikas produktu marķēšanas noteikumus Latvijā šobrīd nav lietderīgi tāpēc, ka jau stājusies spēkā ES regula, kas paredz detalizētāku informācijas ietveršanu pārtikas marķējumā. Pārejas periods beigsies 2014.-2016. gadā, bet pēc tā Latvijas pārtikas ražotājiem visas regulas prasības būs jāievēro.
Uztura normas skolām un bērnudārziem mudinās ražotājus tām pielāgoties, uzskata T. Marčenkova. Cīsiņus, kas satur vismaz 70% gaļas, jau piedāvā uzņēmums Rīgas miesnieks. Šodien ar savu produktu Bērnu cīsiņi, kas satur 80% gaļas, iepazīstina Rēzeknes Gaļas kombināts, uz šī produkta etiķetes būs redzams Latvijas Ārstu biedrības logotips, kas apliecina, ka produkta sastāvs atbilst biedrības noteiktajiem standartiem bērnu pārtikai. P. Apinis un biedrības pārstāve dietoloģe Laila Meija atzīst, ka nav iepazinušies ar Bērnu cīsiņu ražošanas procesu, bet logotipu atļāvuši izmantot, jo uzticas uzņēmumam. Patlaban vienīgais šāda veida sadarbības piedāvājums nācis no šī ražotāja, skaidro P. Apinis. Diena jau rakstīja, ka noskaidrot, cik daudz gaļas ir desās, iespējams tikai ārvalstu laboratorijās un tas izmaksā, sākot no simt latiem.