Novērtēja negatīvi
Dienas rīcībā ir visnotaļ emocionāla sarakste vairāk nekā gada garumā, kurā nosacīti vienā pusē ir Satiksmes ministrija (SM) un biedrība Latvijas ceļu būvētājs (LCB), otrā - Vides pārraudzības valsts birojs un Vides aizsardzības klubs (VAK). «LCB vienmēr ir bijusi par stingru dabas aizsardzības nosacījumu ievērošanu ceļu darbos, taču vienmēr uzsvērusi, ka starp attīstību un saglabāšanu pastāv objektīvas pretrunas, kas ir jārisina, atrodot saprātīgus kompromisus starp dabas vērtību saglabāšanu un cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanu,» vēstulē ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komitejai raksta LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
VAK valdes locekļa Edmunda Kances vēstulēs vairākkārt norādīts, ka VAK neatbalsta posma Vāverkrogs-Jugla asfaltēšanu un paplašināšanu Lielo Kangaru teritorijā, piedāvājot alternatīvas: piemēram, asfaltēt ceļu Jugla-Ogre, kas savienojas ar ceļu Tīnūži-Koknese, vai arī asfaltēt ceļa Suntaži-Augšciems-Ropaži neasfaltētos posmus, kurā nav kalnu vai strauju līkumu, bet tādā gadījumā tas ir par deviņiem kilometriem garāks. SM gan šādus priekšlikumus ir noraidījusi, argumentējot, ka alternatīvie ceļi ir ievērojami garāki un autobraucējiem ilgtermiņā nozīmētu 10-21 miljonu eiro zaudējumus. Telefona sarunā ar Dienu VAK pārstāvis E. Kance pieļāva, ka strīdīgā posma asfaltēšana varētu pat notikt, bet pašreizējā platumā un neveicot ceļa līkumaino posmu iztaisnošanu. Tāpat šai posmā jāsaglabā ierobežojumi kravas transportam un braukšanas ātrumam, uzskata E. Kance.
Svarīgs posms
«Ļoti daudzi ir neapmierināti, sevišķi pavasaros, kad izsit bedres,» situāciju raksturo Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus (Vidzemes partija). SM vēstulē, kas pērn oktobrī sūtīta VAK, minēts, ka autoceļa grants seguma nomaiņu uz asfaltu atbalstījuši Ogres novada Suntažu pagasta iedzīvotāji ar 435 parakstiem un Ogres novada iedzīvotāji ar 294 parakstiem. Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis (LZP) gan atšķirībā no Ropažu kolēģa nepauž viennozīmīgu atbalstu - būdams Zaļās partijas biedrs, viņš atbalsta videi draudzīgu risinājumu. «Nolikt pretī dabai attīstības momentu nav viennozīmīgs jautājums,» viņš izteicās, arī norādot, ka ceļu sakārtošanas jautājumi novadā ir sasāpējuši un Ērgļu ceļa posms pat nav pati karstākā aktualitāte.
Strīdīgais posms atrodas diezgan tālu no ceļa galamērķa - Ērgļiem, taču arī šī novada iedzīvotāji labprāt izmantotu taisnāko ceļu nokļūšanai Rīgā, atzīst Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis. Pēc viņa teiktā, ir iespējams izmantot arī citus ceļus, tomēr šis ir ērtākais. G. Velcis arī stāsta, ka rūpju pietiek paša novada teritorijā - jau ilgāku laiku pašvaldība nesekmīgi cenšas panākt, lai valsts noasfaltē tai piederošu ceļa posmu, kas iet cauri Ērgļu centram un ir ļoti sliktā stāvoklī.
Kāds būs situācijas risinājums, būs skaidrs tikai pēc atkārtota ietekmes uz vidi novērtējuma, ko pasūtīs a/s Latvijas valsts ceļi, Dienai norādīja uzņēmuma pārstāve Anna Kononova. Viņa apstiprināja, ka pozitīva novērtējuma gadījumā divu gadu laikā varētu veikt posma asfaltēšanu, iekļaujoties ES finansējuma periodā. Novērtējums parasti tiek izstrādāts dažu mēnešu, pusgada, reizēm arī gada laikā, bet liela daļa informācijas jau ir savākta, gatavojot iepriekšējo ziņojumu, pieļauj Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste. Pēc viņas teiktā, pirmajā novērtējumā nebija izvērtēti visi aspekti, ko nosaka normatīvie akti. Ja novērtējums būs negatīvs, par to būs jālemj valdībai, jo tai ir tiesības akceptēt ceļa rekonstrukciju, ja tas skar būtiskas sabiedrības intereses.
Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra esošajiem ceļiem nav obligāta, un Kangaru ceļš ir klasisks valsts iestāžu pārliekas birokrātijas un pienākumu nepildīšanas piemērs, uzskata Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere. Viņa ir apmeklējusi strīdīgā ceļa posmu un uzskata, ka, pat to neasfaltējot, no koku izciršanas ceļu malās drošības apsvērumu dēļ nevarēs izvairīties.