Pašlaik plānots, ka līdz gada beigām vai nākamā gada sākumā tiks apzināta aktuālā situācija ar latvāņu izplatību un nepieciešamie finanšu resursi pasākumu īstenošanai, lai situāciju novērstu, pastāstīja K. Barševska. Viņa arī norādīja, ka, līdz ar krīzes sākšanos un taupības pasākumu ieviešanu Latvijā, netika rasta iespēja piešķirt valsts atbalstu latvāņu izplatības apkarošanas pasākumiem.
VAAD pārstāve Astra Garkāje informēja, ka dienests turpina saņemt arvien jaunus iesniegumus par latvāņu skartām teritorijām, kas liecina par to, ka invazīvie augi joprojām Latvijā ir izplatīti. Visvairāk latvāņu ir Madonas, Cēsu, Dagdas, Siguldas un Neretas novados, pastāstīja A. Garkāje. Savukārt no pagastiem latvāņi visbiežāk sastopami Barkavas, Vaives, Siguldas un Pilskalnes pagastos.
A. Garkāje gan piebilst, ka dienestam nav tādu resursu, lai veiktu jau uzmērīto teritoriju monitoringu un noteiktu, vai tajās situācija uzlabojusies un īpašnieks veicis kādus pasākumus, lai latvāņus iznīcinātu.
Sākot no XX gs. 40. gadu beigām, Sosnovska latvāni ieveda un sāka audzēt Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā un Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Baltijas valstīs no latvāņu izmantošanas lopbarībā vēlāk atteicās, jo mājlopu pienam un gaļai tika konstatēta augam raksturīgā anīsa smarža, kā arī draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai. Taču daļā Krievijas ziemeļu apgabalu Sosnovska latvāni lopbarības ražošanā izmanto vēl šodien, liecina VAAD mājas lapā pieejamā informācija.
Vienlaikus ar ekoloģiskajām problēmām invazīvo latvāņu sugu augi rada arī nopietnus draudus cilvēku veselībai. Augu šūnsula satur ķīmiskus savienojumus, kuri, nonākot saskarē ar cilvēka ādu, gļotādu, saules ultravioleto staru ietekmē, izraisa apdegumus.