Eksperti apgalvo, ka Ungārijas notikumi ir trauksmes zvans Eiropai, jo postpadomju valstīs joprojām atrodamas līdzīgas bumbas ar laika degli. Daudzas komunisma valdīšanas gados radītās rūpnīcas ir morāli un fiziski novecojušas, tādēļ rada milzu draudus videi un cilvēku veselībai.
Jau pašlaik pasaulē ir vairākas vietas, kur nesaprātīgas saimniekošanas dēļ apkārtējā vidē nonāk tūkstošiem tonnu toksisko vielu, bet cilvēku saslimstība ar nāvējošām slimībām ir nesalīdzināmi augstāka nekā citviet.
Mēģina atgūties
Vairāk nekā mēnesi pēc 4. oktobra pievakarē notikušās avārijas alumīnija ražotnē Ajkas pilsētas apkārtnē Ungārijas rietumos joprojām turpinās aktīvi piesārņojuma savākšanas darbi. No rezervuāra, kurā glabājās alumīnija ražošanā radušies blakusprodukti - varš un citas kodīgas vielas -, izplūda aptuveni miljons kubikmetru kaitīgo dubļu, applūdinot teritoriju 40 kvadrātkilometru platībā.
Piesārņojums nokļuva arī Eiropas otrajā lielākajā upē Donavā, tomēr pēdējie mērījumi liecina, ka zemūdens dzīvībai nopietns kaitējums nav nodarīts.
Visvairāk cietušajā Kolontari ciematā ikdiena palēnām atgriežas vecajās sliedēs, tomēr daļa no tur mītošajiem 800 cilvēkiem nolēmusi pārcelties uz citurieni. Katalina Holcere, kura guva smagus apdegumus, ar vīru un abiem dēliem pametīs Kolontari, jo nespēj atgūties no notikušā. «Mans jaunākais dēls, kurš noplūdes laikā atradās mājā kopā ar mani, bieži vien murgo,» aģentūrai AP stāsta K. Holcere.
Nezināmas izgāztuves
Ajkas alumīnija ražotnes toksisko atkritumu rezervuārs nav vienīgais šāds indes punkts Centrāleiropā un Austrumeiropā. «Ungārija ir trauksmes zvans,» uzskata vides aktīvistu organizācijas Greenpeace Austrijas nodaļas pārstāvis Hervigs Šusters. «Kalnrūpniecības industrija rada ārprātīgu daudzumu atkritumu, un padomju laiku neprasmīgā ieguves procesa sekas ir liels skaits toksisko krātuvju reģionā.»
Ungārijā atrodoties aptuveni 260 rūpnieciskās darbības dēļ piesārņotu vietu, bet Rumānijas Vides ministrija vēsta, ka šajā valstī saskaitīti vairāk nekā tūkstoš šādu punktu. Tomēr tās ir tikai zināmās rūpniecisko atkritumu izgāztuves, jo padomju gadu slepenības dēļ pat pašlaik trūkst informācijas par daudzām līdzīgām vietām. «Mums visšaušalīgākais bija tas, ka iepriekš neko nebijām dzirdējuši par Ajkas rezervuāru,» žurnālam Time stāsta Pasaules Dabas fonda pārstāvis Andreass Bekmans. «Cik daudz tādu vēl ir?»
Pēc Ajkas notikumiem daudzu skatieni pievērsušies Rumānijas dienvidu pilsētai Tulčai. Tās apkārtnes mitrājos sastopamas vairāk nekā 800 putnu un zivju sugas, tādēļ UNESCO to iekļāvusi Pasaules mantojuma sarakstā. Tomēr tos apdraud pirms daudziem gadiem celtais Tulčas alumīnija rūpnīcas rezervuārs, kurā glabājas seši miljoni tonnu kodīgu vielu.
Kur neaug koki
Diemžēl uz mūsu planētas ir mirušās zonas, kur diez vai kāds no mums vēlētos dzīvot. Piemēram, Ķīnas pilsētā Liņfeņā, kuras apkaimē atrodas neskaitāmas likumīgas un nelikumīgas ogļraktuves, gaiss ir tik piesārņots, ka žāvēt veļu ārā nebūtu ieteicams. Tā kļūs netīra pirms izžūšanas.
Par padomju laikā iedibināto vienaldzīgo attieksmi pret vidi un cilvēkiem liecina divas toksiskās pilsētas Krievijā. Valsts rietumos esošajā Dzeržinskā vairākas desmitgades tika glabāti ķīmiskie atkritumi no visas Padomju Savienības, un 2003. gadā tā iekļauta Ginesa pasaules rekordu grāmatā kā ķīmiski vispiesārņotākā pilsēta uz Zemes. 2003. gadā šeit mirušo skaits par 260% pārsniedza jaundzimušo skaitu.
Savukārt Sibīrijas pilsētā Noriļskā, pie kuras savulaik tika nobendēti tūkstošiem Staļina režīma pretinieku, atrodas valstī lielākais metalurģijas komplekss, kurš rada tik pamatīgu gaisa piesārņojumu, ka šeit mirstība no elpošanas slimībām ir augstāka nekā vidēji valstī. 48 kilometru rādiusā ap kompleksu neesot atrodams neviens koks.
Zināmākā pasaules mirusī zona ir Ukrainas pilsēta Černobiļa, kur 1986. gada 26. aprīlī uzsprāga viens no vietējās atomelektrostacijas reaktoriem. Avārijas dēļ atmosfērā nonāca simtkārt lielāka radiācija nekā pēc atombumbas sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki.
Černobiļas katastrofas skartajās vietās konstatēta augsta saslimstība ar dažādām onkoloģiskajām slimībām, bieži dzimst bērni ar garīgo un fizisko kroplību. Pamestās pilsētas apkaimē nav iespējams nodarboties ar lauksaimniecību, tomēr Ukrainas valdība tuvākajos gados plāno sākt apgūt saindēto zemi.