Pēc pirmās sacensību dienas Latvijas izlase ieņēma sesto vietu, no līderiem Horvātijas un Šveices vieglatlētiem atpaliekot jau teju 20 punktus. Īpašu prieku šāds deficīts Latvijas nometnē neradīja, taču bija arī pozitīvi mirkļi. Piemēram, Urtāna negaidīti tālais grūdiens. 21,63 metri ir jauns Māra personiskais rekords, un tas tikai 11 centimetrus atpaliek no Jānim Bojāram piederošā Latvijas rekorda. Turklāt šogad pasaulē tālāk grūduši tikai četri sportisti. Trīs no tiem bijuši amerikāņi.
«Ar treneri [Guntaru Gailīti - aut.] šosezon bijām plānojuši sasniegt 21 metra robežu, bet pāri 21,60 metriem - to gan negaidīju. Ir neliels pārsteigums,» atzinās Urtāns, kurš vēl nesen - 14. jūnijā - Prāgā arī laboja savu personisko rekordu (20,75 m).
«Grūdiens izdevās ļoti viegls, tehniski precīzs. Ja saspringtu, noteikti tik labi nebūtu izdevies,» veiksmi Belgradā racionāli skaidroja Māris. Pateicoties dakteru rūpēm, viņš ir puslīdz apārstējis cirkšņa savainojumu, kura dēļ neizmantoja visus metienus ne sacensībās Prāgā, ne Belgradā. «Rezultāts rāda, ka esmu labā sportiskajā formā. Tagad gan jāietur pauze, bet jūlija sākumā slodzes palielināsies, domājot par Eiropas čempionātu. Šādi grūdieni apliecina, ka ir jēga turpināt trenēties. Nesolu, ka sanāks vēl tālāk, bet gribas noturēties vismaz šajā līmenī. Galvenais ir nostabilizēt rezultātus.»
Pirmajā sacensību dienā uzvaru savās disciplīnās svinēja arī Ieva Zunda 400 metru barjerskrējienā (56,33 sekundes), Ronalds Arājs 100 metru skrējienā (10,42) un 4x100 metru stafetes skrējējas (45,38). Otrā vieta - Jekaterinai Čekelei 100 metros (11,81) un Igoram Sokolovam vesera mešanā (74,69).
Otrajā dienā astoņus punktus par uzvaru nopelnīja vienīgi Vadims Vasiļevskis, kurš bija ievērojami pārāks par konkurentiem šķēpmešanā (84,08). Vadimam pietika ar vienu metienu savam šās sezonas tālākajam raidījumam. Otrā vieta kārtslēcējam Marekam Ārentam (5,10), sprinterim Ronaldam Arājam 200 metru distancē (21,14) un trīssoļlēcējai Mārai Grīvai (13,28), trešā - škēpmetējai Kristīnei Bušai (48,60 m). Kopvērtējumā Latvijai dalīta piektā vieta ar Slovākiju. No otrās vietas, kas arī garantētu iekļūšanu augstākā līgā, Latviju šķīra 27 punkti. Tāpēc jāsamierinās ar palikšanu 2. līgā vēl uz vienu gadu, lai gan sastāvs Serbijā bija tuvu optimālajam.
Nedēļas nogalē notika arī elites līgas sacensības Bergenā. Norvēģijā pārliecinoši uzvarēja Krievijas vieglatlēti (379,5). Uz goda pjedestāla stājās arī briti (317) un vācieši (304,5).