Vispirms valstī jādefinē apmaksāto pakalpojumu grozs. Līdz šim tas nav definēts, un pacienti nezina, tieši ko apmaksā valsts. Nākamā prioritāte ir ģimenes ārstu komandas stiprināšana. Valstī ir 1315 ģimenes ārstu prakšu, taču otrā medmāsa, par kuru maksā valsts, ir tikai nedaudz vairāk kā 400 praksēs.
Ļoti būtiska prioritāte ir arī pacientu līdzmaksājumu - par ģimenes ārstu un speciālistu pakalpojumiem un par kompensējamajiem medikamentiem - samazināšana. Es zinu, kā cilvēki Latvijā dzīvo, daudziem ir grūti izdzīvot.
Kā vērtējat pašreizējo veselības aprūpi?
Mēs vērtējam procesu, taču būtu jāvērtē galarezultāts. Pirmais solis jau izdarīts - 2013. gadā sāka vērtēt ģimenes ārstus, piemērojot kvalitātes kritērijus. Tā ir laba lieta - izvērtējot ģimenes ārsta paveikto, tiek noteiktas papildu samaksas un ģimenes ārsta praksē ieskaitīta papildu nauda.
Vēl, runājot par prioritātēm, gribu pieminēt bērnu ārstēšanu. Es atbalstu priekšlikumu pie reģionālajām slimnīcām veidot bērnu veselības centrus.
Kādas būtu to funkcijas?
Profilakse un prevencija, iespēja speciālistus uzaicināt uz reģionālajām slimnīcām, jauno vecāku informēšana un apmācība - kā zīdaini kopt līdz gada vecumam. Ar maziem bērniņiem notiek traģiski gadījumi, turklāt ne jau tikai nelabvēlīgajās ģimenēs, tieši tāpēc, ka vecāki nav bijuši pietiekami informēti.
Veselības aprūpes stūrakmens ir primārā aprūpe. Kā palielināt medicīnisko pakalpojumu pieejamību, mazināt rindas?
Kā jau teicu - jāstiprina ģimenes ārsta komanda. Risinājums būtu arī E-veselības projekta ieviešana, kas pagaidām gan virzās lēni. Ģimenes ārstiem ir daudz pacientu ar hroniskām saslimšanām - viņi pierakstās un gaida rindā, lai saņemtu recepti. Pateicoties E-recepšu sistēmai, kas ir ļoti caurspīdīga, cilvēks aizietu uz jebkuru aptieku, pateiktu savus personas datus un saņemtu zāles.
Vai, lai atvieglotu noslogotos ģimenes ārstus, būtu jāpalielina tiešās pieejamības speciālistu loks, piemēram, atļaujot pacientiem tiešo pieeju internistiem?
Tas būtu risinājums. Internists ir tikko beidzis augstskolu, iestājies rezidentūrā, viņam jāstrādā pieredzējuša ārsta vadībā. Rezidenti var strādāt, un daudzi arī strādā slimnīcās.
Kā nodrošināt valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu tā, lai neveidojas rindas?
Ja skatāmies valsts finansētos un privātos veselības aprūpes izdevumus Eiropas Savienībā, tad 2010. gada dati liecina, ka Dānijā, Nīderlandē, Austrijā, arī Lietuvā un Igaunijā valsts finansētie izdevumi ir daudz lielāki nekā privātie. Latvijai publiskie un privāti apmaksātie veselības aprūpes izdevumi ir vienādi. Daudzi, kuri labi pārzina veselības aprūpes sistēmu, saka: «Kad beidzot pateiksim, par ko tad īsti maksā valsts, ja privāti otru summu piemaksājam klāt?»
Veselības aprūpē katru gadu papildu naudiņa tiek atrasta. 2013. gadā papildus tie bija 80 miljoni. Šogad jūlijā papildus tika izdalīti 4,6 miljoni - bērnu veselības aprūpei un onkoloģijas pacientu ārstēšanai.
Runājot ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem par to, kas tiek plānots priekšdienām, iniciatīvas ir ļoti labas. VM jau plāno pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanu - turpmākajos gados būtu vajadzīgi gandrīz 11 miljoni, bet pakāpeniski līdz 2020. gadam - jau 20 miljoni.
Apdrošināšanai ir vieta Latvijas medicīnā?
Manuprāt, pirmais solis jau sperts - tas ir veselības aprūpes finansēšanas likums, kas atrodas Saeimā. Arī es biju aicināta strādāt darba grupā un iesniedzu deviņus priekšlikumus. Man gribētos, lai kādā nodoklī būtu iezīmēta noteikta daļa, kas tiešām veltīta veselības aprūpei. Tādējādi VM būtu vienkāršāk cīnīties par papildu finansējumu.
Kā vērtējat situāciju slimnīcās, kuras gada sākumā iztērē visam gadam piešķirto finansējuma apjomu un pacientiem ir apgrūtināta plānveida palīdzības saņemšana gada otrajā pusē?
Nākamā gada finansējums tiek piešķirts, izvērtējot iepriekšējā gadā paveikto. Ja ārstniecības iestāde pārsniegusi šo finansējumu, tas vienmēr līdz gada beigām tiek atrasts un slimnīcām par konkrēto pakalpojumu tiek samaksāts. Te ir jautājums gan par saimniekošanu, gan prioritātēm, gan papildu līdzekļiem veselības aprūpē.
2014. gadā visi nopriecājas, ka veselības aprūpē ārstniecības personām algas tiks palielinātas par 10%. Diemžēl ir ārstniecības iestādes, kurās algas nepieaug ne par 10%, ne par 7%. Izrādās, šajās iestādēs ir citas prioritātes. Es katrā gadījumā nebūtu tik piekāpīga, precīzi noskaidrotu, kādām lietām šī nauda tiek izmantota.
Un vēl. Nacionālā veselības dienesta mājaslapā cilvēki var apskatīties, kādas ir iespējas saņemt valsts finansētus pakalpojumus. Bieži vien, piemēram, Liepājā konkrētam pakalpojumam kvotas beigušās, bet kādā Rīgas slimnīcā vai citā pilsētā vēl var saņemt. Ārstniecības likumā skaidri un gaiši rakstīts - personai ir tiesības izvēlēties ārstniecības personu un iestādi.
Rindas veidojas arī pacientu nezināšanas dēļ?
Tieši tā.
Kā panākt iedzīvotāju lielāku līdzatbildību savas veselības uzturēšanā? Valsts apmaksātās vēža skrīninga programmas nesasniedz pat 50% no mērķauditorijas.
Ja palūkojas ģimenes ārstu kvalitātes novērtējumos, tad, piemēram, dzemdes kakla vēža diagnostika pavirzījusies uz priekšu. Tas nozīmē, ka ģimenes ārstu prakses saņēmušās. Protams, pastāv problēmas, cilvēki neizprot pārbaudes, baidās. Citiem nav laika, jo darba devējs darba laikā nepalaiž. Gribētu aicināt darba devējus būt sociāli atbildīgiem. Protams, varētu arī papildināt to speciālistu loku, kam būtu nepieciešamas obligātās veselības pārbaudes.
2015. gads pasludināts par Pretvēža gadu. Aprēķini liecina - lai sasniegtu Igaunijas un Lietuvas onkoloģisko pacientu aprūpes līmeni, veselības aprūpē nepieciešams ieguldīt papildus astoņus līdz 10 miljonus eiro. Kāds ir jūsu piedāvātais risinājums?
Cīnīties par nākamā gada budžetu, VM runā par 95 miljoniem. Protams, šo summu vēl precizēs, bet astoņi līdz 10 miljoni nav tik liela nauda, lai nedomātu par saviem cilvēkiem. Domāju, finansistiem būs veselais saprāts, lai saprastu, ka tam nauda jāatrod.
Kā vērtējat zinātnisko un komerciālo potenciālu pasaules līmeņa inovāciju radīšanā medicīnā?
Mūsu zinātnieki pasaules līmenī kotējas augstu. Zāļu ražotājiem ir daudzas inovatīvas lietas. Ir labi, ja mūsu gudrie prāti apsver, kādā projektā varētu iesaistīties, bet te ir runa par mūsu valsts līdzdalību, par papildu finansējumu, kas vajadzīgs arī zinātnei.