Līdz šim Kremlis nav izrādījis īpašu ieinteresētību sadarboties ar tā saucamo neievēlēto opozīciju, tādēļ aizvien biežāk izskan viedokļi, ka tai ir nepieciešams mainīties, lai panāktu savus mērķus. Izvēles esot tikai divas: vai nu opozīcija radikalizēsies, vai pilnībā zaudēs ietekmi.
Tvarsta «baltās lentītes»
Protesti, kas sākās pēc pērn decembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām (to rezultātus opozīcija uzskata par falsificētiem), līdz šim noritēja pārsvarā miermīlīgi. Lūzuma punkts iestājās 6. maijā, kad Maskavā notika Miljonu maršs, kas notika dienu pirms martā ievēlētā prezidenta Vladimira Putina inaugurācijas ceremonijas.
Gājiena, kurā, pēc dažādām aplēsēm, esot piedalījušies no astoņiem tūkstošiem līdz 70 tūkstošiem cilvēku, dalībnieki ar opozīcijas līderiem Alekseju Navaļniju, Borisu Ņemcovu un Sergeju Udaļcovu priekšgalā vēlējās doties uz Bolotnajas laukumu, kur notikušas lielākās pēcvēlēšanu demonstrācijas. Tomēr viņu ceļā parādījās policijas specvienības darbinieki. Opozicionāru līderi vērsās pie likumsargiem ar aicinājumu ļaut turpināt gājienu. Bet tad pēkšņi no Miljonu marša atdalījās vairāki desmiti cilvēku, kuri centās pārraut policijas kordonu.
Policisti uz to atbildēja ar steku sitieniem un asaru gāzes izsmidzināšanu, bet pretī saņēma asfalta gabalu krusu, kāds likumsargu virzienā aizmeta arī pudeli ar Molotova kokteili. Sadursmju laikā ievainoja vairākus policistus un opozīcijas atbalstītājus, bet aizturēti tika vairāk nekā 250 gājiena dalībnieku, to vidū arī A. Navaļnijs un S. Udaļcovs.
Opozīcijas līderi apgalvo, ka konfrontāciju ar policistiem sākuši no malas iesūtīti provokatori. Tomēr notikušais bija labs iegansts, lai Maskavas varasiestādes paziņotu, ka turpmāk opozīcija var nesaņemt atļauju rīkot demonstrācijas.
Paužot neapmierinātību ar policijas rīcību 6. maija notikumos, pagājušajā nedēļā opozīcijas atbalstītāji, piesprauduši pie apģērba opozīcijas simbolu - baltu lentīti -, Maskavā sapulcējās dažādās publiskās vietās, lai vienkārši pastaigātos. Viņi formāli nepārkāpa noteikumus par nesankcionētiem pasākumiem, tomēr policija sāka opozicionāru medības. No 7. līdz 10. maijam Maskavā tika arestēti ap tūkstoš opozīcijas atbalstītāju. A. Navaļnijs un S. Udaļcovs policijas nagos nonāca vairākkārt, bet trešdien viņiem tika piespriests 15 diennakšu cietumsods.
Jāpārņem vara
Maskavas Politisko tehnoloģiju centra pētnieks Aleksejs Makarins uzskata, ka vienkāršie iedzīvotāji pret tā dēvētajām tautiešu pastaigām izturas vienaldzīgi, jo būtībā šīs akcijas esot svarīgas tikai pašiem to dalībniekiem. «No vienas puses, šie atsevišķie pasākumi ir pretošanās akts varasiestādēm. Tomēr primāri šīs demonstrācijas ir pašu dalībnieku sava veida iekšējs psiholoģisks revanšs. Viņi vēlas pierādīt paši sev, ka var bez atļaujas staigāt, kur vēlas,» A. Makarins sacīja aģentūrai Interfax.
Savukārt liberālās partijas Jabloko dibinātājs Grigorijs Javlinskis ir pārliecināts, ka šīm opozīcijas protesta akcijām nav sevišķas nozīmes. «Mītiņi, sapulces un visa veida flešmobi var būt vērtīgi cilvēcīgā dimensijā, politiski tie neko nemainīs, bet savas nespēcības dēļ tie nereti var pārvērsties asiņainos kautiņos,» savā blogā raksta G. Javlinskis. Viņaprāt, opozīcijai ir jāiet lielajā politikā, «jāuzvar vēlēšanās un jāpārņem vara».
Analītiķi uzskata, ka mērenie opozicionāri ir vīlušies miermīlīgo protestu rezultātos, tādēļ viņi varētu pieslieties radikālāk noskaņotajiem, lai stātos pretim Kremlim. Par to liecina arī redzamu opozīcijas atbalstītāju izteikumi. «Ja cilvēki aiz Kremļa sarkanajām sienām nesapratīs reformu nepieciešamību, tad protestētājus ar baltajām lentītēm drīz vien nomainīs cilvēki ar Molotova kokteiļiem,» uzskata televīzijas zvaigzne Ksenija Sobčaka. Bet Himku meža aizstāvības kustības vadītāja Jevgeņija Čirikova brīdina par pilsoņu kara nenovēršamību.