Ir skaidrs, ka dalītā īpašuma problēma ir samilzusi jau desmit gadu. Saeimā pagājušajā gadā nolēmām, ka Tieslietu ministrijai jāpiedāvā likuma projekts, kurš pēc būtības atrisinātu jautājumu attiecībā uz dalīto īpašumu. Vienīgais risinājums, kādu mēs redzam, ir dalītā īpašuma pilnīga izbeigšanās, atsavinot zem daudzdzīvokļu mājām esošo zemi par labu to dzīvokļu īpašniekiem.
Viņiem būs iespēja nopirkt?
Mēs piedāvājam formulu, kuras rezultātā šāda veida tiesību izpirkumu varētu dot brīvprātīgi. Respektīvi, ka daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki varētu vienoties ar zemes īpašniekiem un zemi zem daudzdzīvokļu mājas iegādāties. Gadījumā, ja viņi nevienotos līdz noteiktam termiņam, Latvijas valsts varētu atsavināt no zemes īpašniekiem šo zemi par labu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem. Proti, valsts pildītu sava veida zemes bankas funkciju - netieši gan finansētu šāda veida pirkumu, gan iestātos kā galvotājs kā attiecībā uz zemes, tā dzīvokļu īpašniekiem. Un ar laiku zeme varētu pāriet dzīvokļu īpašnieku īpašumā arī juridiski.
Tas saistīts ar lielām valsts budžeta izmaksām...
Jā, tam būtu nepieciešami vismaz 200 miljoni. Bet es neredzu lielu problēmu šajā finansiālajā ieguldījumā, ja jau valsts varēja nofinansēt metalurgus, airbaltikus un vēl sazin ko. Ja var vienam diviem uzņēmumiem miljonus iedot, kāpēc ne cilvēku atbrīvošanai no piespiedu maksājumiem?
Pašvaldības nevar iesaistīties šīs problēmas risināšanā?
No likumdošanas viedokļa tas nav pašvaldību jautājums. Pašvaldībai nav iespējas, ne pamatojoties uz savām autonomajām funkcijām, ne saviem saistošajiem noteikumiem te ko noregulēt. Tāpēc, ka visam pāri stāv Satversmes tiesa un Saeimas pieņemtais lēmums. Līdz ar to ne tikai daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki, bet arī katra pašvaldība šobrīd atrodas ķīlnieka lomā. Kaut ko panākt šobrīd iespējams vai nu caur normatīvo aktu, respektīvi - likumu, izmaiņām, vai caur tiesu.
Šobrīd ir divas milzīgas problēmas. Pirmā ir 6% nomas maksa. Tā bija noteikta 5% apmērā ar Satversmes tiesas spriedumu, pēc tam likumdevējs nolēma noteikt 6% likmi. Paskatieties objektīvi - kurā bankā šobrīd ir 6% depozītu likme? Nekur! Šobrīd pat ir tāda situācija, ka tev ir jāpiemaksā, lai naudu glabātu drošā vietā. Valstij izpērkot zemi, mēs varētu no valsts puses nofinansēt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus. Jo arī Valsts kases izsniegtais aizdevums oficiāli svārstās ap 0,8-1%. Iedomājieties, cik liels izdevīgums būtu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, jau šobrīd pārejot no 6% uz 1%!
Ieguvēji būtu zemes īpašnieki, kas ātrāk saņemtu naudu par zemi.
Nē, ieguvēji būtu dzīvokļu īpašnieki, jo viņu maksājumi būtiski saruktu. Zemes īpašnieki ir ieguvēji, ja ilgāk saglabājas šie 6%.
Otra milzīga problēma, kura tagad ir izveidojusies, saistīta ar funkcionālajiem zemes gabaliem. Respektīvi, daudzdzīvokļu māju īpašnieki uzskata, ka viņi maksā arī par zemes gabaliem, kuri viņiem nav nepieciešami. Lai vismaz kaut cik samazinātu savus maksājumus, viņi tiesājas ar zemes īpašniekiem par to, cik liels zemes gabals nepieciešams viņu mājas uzturēšanai. Līdz ar to dalītais īpašums ir apgrūtinājis arī tiesu sistēmu.
Tieslietu ministrijas sagatavotie likumprojekti šīs problēmas nerisina?
Tieslietu ministrija absolūti nav tikusi galā ar saviem uzdevumiem. Tās piedāvājums nenovērš dalīto īpašumu. Viņi uzskata, ka līdz kādam 2030. gadam tikai trešdaļa no dalītā īpašuma tiesiskajām attiecībām varētu būt izbeigtas. Tas ir tikai iespēju likums. Arī šobrīd nekas netraucē vienoties un izpirkt zemes gabalus zem daudzdzīvokļu mājām.
Kāds tam visam sakars ar jūsu publisko paziņojumu par vēršanos Satversmes tiesā?
Kamēr mēs redzam, ka likumprojekts kavējas, tomēr uzskatām, ka ir nepieciešams - un arī ir visas iespējas - vērsties Satversmes tiesā un lūgt vismaz pārskatīt 6% piespiedu nomas likmi. Tieslietu ministrija to negrasās pārskatīt. Respektīvi, kamēr Tieslietu ministrija un likumdevējs vēl čammāsies ar šo jautājumu un vai nu meklēs naudu, vai attaisnojumus, lai neizbeigtu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības, vai arī lobēs zemes, kas atrodas zem daudzdzīvokļu mājām, īpašnieku intereses, un kamēr Saeima vēl debatēs par šo jautājumu, mēs redzam iespēju caur Satversmes tiesu mēģināt panākt, ka tiek samazināts dzīvokļu īpašnieku maksājums par zemi jau tagad. Un tas tiešām ir fundamentāls jautājums.
Ir cerības ko panākt?
Jā, un tas skars vismaz 100 000 dzīvokļu īpašnieku. Jūsu partijas biedrs, Nacionālo apvienību pārstāvošais tieslietu ministrs jau stājoties amatā skaidri nodefinēja, ka dalītā īpašuma problēmas risinājums būs viena no viņa prioritātēm. Ir tapuši attiecīgi likumu projekti, bet, cik noprotams, risinājums sagaidāms ne tik drīz.
Runa droši vien ir par 2020. gadu. Bet jāsaprot, ka īpašuma tiesību maiņu nevar sākt, kamēr iedzīvotājiem nav pilnas skaidrības, kas viņiem ir kādā apmērā jāizpērk. Sagatavošanās laiks nepieciešams, lai noteiktu katrai ēkai funkcionāli nepieciešamos zemes gabalus. Šobrīd situācija tāda, ka bieži vien zemes gabali, ko dzīvokļu īpašnieki īrē, ir neadekvāti lieli, dažkārt pat gadās, ka divas ēkas nomā vienu un to pašu zemes gabalu pilnā apmērā, kas ir pilnīgi nepieļaujama situācija.
Kad būs skaidrība par izpērkamo zemi, nākamā sarežģītākā lieta noteikti būs dzīvokļu īpašniekiem vienoties par zemes pirkšanu. Kā zinām no daudzdzīvokļu māju siltināšanas pieredzes, ne vienmēr šādu vienošanos var panākt, jo cilvēku finansiālās iespējas būtiski atšķiras.
Šim procesam - dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanai - likumprojektā atvēlēts gads. Tas droši vien ir vislielākais risks. Te gan valsts cenšas maksimāli nākt pretī, šo procesu organizējot caur zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Bet, protams, lēmumu izpirkt vai neizpirkt var pieņemt tikai paši dzīvokļu īpašnieki.
Ja vairumam cilvēku nav iespējas paņemt kredītu, vai nesanāks tā, ka ar likumu gan formāli būs dota iespēja, bet tā nebūs īstenojama un pēc gadiem izrādīsies, ka milzīga nauda iztērēta zemes uzmērīšanai, bet zemi dzīvokļu īpašnieki kā nomāja, tā turpinās nomāt?
Tā uzmērīšana jebkurā gadījumā ir nepieciešama. Arī piespiedu nomas attiecībās ir svarīgi sakārtot šo jautājumu, lai neturpinās situācijas, kad tiek nomāta neadekvāti liela zeme. Līdz ar to šī procesa pirmais posms ir neatkarīgs no tā, izpērk vai ne.
Likumprojektā mēs esam paredzējuši pietiekami reālistisku prognozi, ka šī izpirkšana varētu notikt aptuveni 35% ēku. Protams, priecāsimies, ja šis procents būs augstāks. Un te arī mazliet jākliedē mīts par milzīgajām izpirkuma maksām, jo zemes vērtība, kas attiecas uz vienu dzīvokli, svārstās no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem eiro. Ir atsevišķas daudzdzīvokļu ēkas Vecrīgā, kuras arī skar šī problēma, un tur maksājums uz dzīvokli varētu būt lielāks - līdz kādiem septiņiem tūkstošiem eiro. Līdz ar to redzams, ka summas noteikti nebūs astronomiskas. Un tās būs jāsamaksā desmit gadu laikā. Zemes vērtība atkarīga no dzīvokļa kvadratūras, tāpat ļoti liela nozīme ir rajonam - Jūrmalā tā noteikti būs dārgāka nekā kaut kur tālu reģionos -, ļoti liela nozīme arī daudzdzīvokļu ēkas tipam, jo skaidrs, ka torņveida ēkas, kur virs zemes kvadrātmetra ir kādi 16 dzīvokļi, uz attiecīgu skaitu sadalās arī zemes cena. Savukārt, ja tā ir 2-5 stāvu apbūve, attiecīgās zemes platības cena būs jādala uz dažiem pircējiem. Bet skaidrs, ka līdz ar zemes izpirkšanu īpašuma kopīgā vērtība pieaugs.
Saskaņas pārstāvji ceļ trauksmi par tagad noteikto 6% piespiedu nomas maksu. Vai arī tās samazināšanai nebūtu jānotiek paralēli zemes izpirkumam?
Tas būtu labs variants, bet te diemžēl mūs ierobežo divi Satversmes tiesas spriedumi. Vispirms nomas maksa bija 5% no kadastrālās vērtības, tad Satversmes tiesa to atzina par neatbilstošu Satversmei, likumdevējs grozīja likumu, nosakot šos 6%. Ja mēs to piedāvātu pārskatīt, droši vien atkal būtu kārtējā sūdzība Satversmes tiesā, kur, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, ir liela iespēja zaudēt. Protams, vienmēr pastāv iespēja, ka Satversmes tiesa konstatē, ka ir mainījušies kaut kādi apstākļi ekonomikā, jo tajā laikā, kad šie 6% tika noteikti, krietni augstāki bija arī depozītu procenti bankās. Tātad var pieņemt, ka apstākļi ir mainījušies, taču ir arī pietiekami liels risks atdurties pret nelabvēlīgu Satversmes tiesas spriedumu.
Vēl viens būtisks jautājums: kas notiks situācijās, kad vairāk nekā puse no mājas īpašniekiem izlems par labu zemes iegādei - vai pārējie būs spiesti to darīt citiem līdzi?
Izpērkamā zeme piederēs mājai kopumā, katram dzīvoklim būs tās domājamā daļa. Līdz ar to, ja vairākums nolems izpirkt zemi, lēmums būs saistošs arī atlikušajiem. Ja desmit gadu laikā aprēķinātā summa netiks izmaksāta, droši vien sekos pieteikums tiesā no zemes īpašnieka.
Cilvēkiem nebūs iespējas aizstāvēt savas tiesības piespiedu kārtā nepirkt, ko negribas? Sanāk uzspiests pirkums.
Cilvēks varēs vienoties ar zemes īpašnieku, ka nomas attiecības turpinās, bet, kā jau minēju, zeme ir piesaistīta ēkai, nevis dzīvoklim. Katrā ziņā pašu dzīvokļu īpašnieku interesēs ir savu īpašumu sakārtot.
Tas gan atkarīgs no cilvēku vecuma. Astoņdesmit vai deviņdesmitgadīgi pensionāri diez vai ir motivēti domāti par īpašuma vērtības kāpumu nākotnē, viņiem vairāk rūp mazāki regulārie maksājumi.
Tas saprotams. Ļoti iespējams, ka šādu iedzīvotāju dēļ daudzās ēkās šī izpirkšana nevarēs notikt. Diemžēl šobrīd labāka risinājuma nav.
Kad varētu būt līdz galam pieņemti šo jautājumu regulējošie likumi un sāktos virzība šajā jautājumā?
Mēs piedāvājam, ka tie stātos spēkā no 2017. gada 1. janvāra, tad varētu sākt funkcionālo zemes gabalu pārmērīšanu. Bet šobrīd ir tā, ka otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts, ja nemaldos, uz 7. oktobri...
Ļoti ilgs...
Tik ilgs tāpēc, ka bija daudzi iebildumi un acīmredzot būs arī daudz priekšlikumu. Skaidrs, ka šis ir smags likums, to nevar uz ātro pieņemt. Ir vismaz piecu dažādu grupu intereses, kas savstarpēji saduras, un skaidrs, ka jāatrod kompromiss starp zemes īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku, pašvaldību, valsts un vēl arī banku, jo daudzu dzīvokļu iegādei ņemti kredīti, interesēm.