Japānas konstitūcija aizliedz izmantot militāro spēku starptautisku konfliktu risināšanā, izņemot pašaizsardzību. Šādu militāro spēku doktrīnu tā ir saglabājusi kopš tās akceptēšanas pirms 60 gadiem - laikposmā pēc tās bruņoto spēku sakāves un kapitulācijas Otrajā pasaules karā, vēsta BBC. Līdz šim Japānas bruņotie spēki, ko valstī dēvē par pašaizsardzības spēkiem, nav piedalījušies kaujas operācijās ārzemēs, izņemot dažas ANO miera uzturēšanas operācijas.
Šindzo Abe jau kādu laiku centās panākt konstitucionālā aizlieguma interpretācijas maiņu, lai Japāna labāk spētu pielāgoties izmaiņām Āzijas - Klusā okeāna reģiona drošības vidē, kurā skaļāk savas pretenzijas piesaka Ķīna.
Jaunā militārās doktrīnas «interpretācija» atļauj ne tikai pašaizsardzību, bet arī izmantot militāros spēkus «kolektīvai pašaizsardzībai» - lai palīdzētu aizsargāties sabiedrotajiem īpašos gadījumos, kad Japānas valsts, cilvēku tiesības uz dzīvību un brīvību ir tieši apdraudētas.
Pret jaunajām izmaiņām jau protestējuši tūkstošiem cilvēku Tokijas ielās, bet Ķīna, kurai ar Japānu ir teritoriāli strīdi, nodēvējusi to par Japānas remilitarizāciju.