Tauta izvēlējusies tos, kuri lems valsts attīstību turpmākos četrus gadus. Līdzšinējā koalīcija guvusi pārliecinošu atbalstu - 61 vietu Saeimā. Lai gan vēlēšanas notika uz ģeopolitisko problēmu fona, pirmā lieta, kas pārsteidz, skatot rezultātus, ir balsotāju zemā aktivitāte. Savu politisko izvēli valstij tik svarīgajās vēlēšanās pauduši mazāk par 59% balsstiesīgo, kas ir visu laiku zemākais rādītājs neatkarīgās Latvijas vēsturē (1995 - 71,9%, 1998 - 71,89%, 2002 - 71,51%, 2006 - 60,98%, 2010 - 63,12%, 2011 - 59,49%). Emigrācija komplektā ar politisko apātiju ainu dara gaužām bēdīgu.
Otrkārt, lai cik saldi un «murrājoši» būtu koalīcijas partneri savstarpējās replikās uzreiz pēc kopējās uzvaras vēlēšanās, pašreizējais spēku sadalījums Vienotības (23 vietas), Zaļo un Zemnieku savienības (21) un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (17) starpā liek domāt, ka mums būs «jauna vecā koalīcija». Taču šoreiz nevienai nav «vecākā brāļa» statusa - kā iepriekš Vienotībai komplektā ar pārnācējiem no nebūtībā aizgājušās Reformu partijas. Partneriem ir teju līdzīgs balsu skaits, un līdz ar to ZZS un nacionāļi runās absolūti citā tonalitātē, ar citām ambīcijām. Tāpēc atliek vien pasmaidīt par ZZS pārstāvju - premjera kandidāta Aivara Lemberga un pašreizējā labklājības ministra Ulda Auguļa - svētdien pausto, ka ZZS neinteresē ne Saeimas priekšsēdētāja, ne premjera vieta. Politiskais šahs ir sācies, un par jautrību jaunajā parlamentā rūpēsies ne tikai Artuss Kaimiņš vien.
Treškārt, pašreizējā kontekstā politiskā loģika absolūti nepaģēr Mārtiņa Bondara ņemšanu koalīcijā. Domājams, tiks atrasts iemesls, lai astoņus mandātus ieguvušo Reģionu apvienību atstātu aiz koalīcijas borta. Ne Vienotībai, ne ZZS, ne nacionāļiem pie iegūtajām politiskajām kārtīm nav nepieciešams vēl kāds, ar kuru dalīties amatos.
Ceturtkārt, vēlēšanas var ieviest izmaiņas arī Valsts prezidenta komandā - Saeimā no ZZS iekļuvis Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. Šoreiz mazsvarīgs ir jautājums, kādi iemesli politiķim, kas salīdzinoši atrodas komforta zonā, liek startēt vēlēšanās. Ja Daudze izšķirsies par labu darbam Saeimā, nedomāju, ka eksspīkera ambīcijas aprobežosies ar ierindas parlamentārieša darbu. Turklāt vēl pavasarī tika minēts, ka Daudzi amatā varētu nomainīt prezidenta ekonomikas padomnieks Aivis Ronis.
Piektkārt, Vienotības rezervistu soliņam pavisam nesen pievienojies tāds politikas smagsvars kā eirokomisārs Andris Piebalgs. Viņa pašreizējo pilnvaru termiņš beidzas 31. oktobrī. Latvija nākamgad prezidēs ES padomē. Tādēļ nav grūti iztēloties šo sakritību politisko zemtekstu jaunās valdības veidošanas kontekstā.