Gan TF, gan Lāčplēša ielas ēkas rekonstrukciju organizē a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), un šie objekti ir tās prioritāšu sarakstā. Uzņēmuma pārstāve Daiga Laukšteina Dienai pastāstīja, ka pēc atklāta konkursa sākta sarunu procedūra ar diviem pretendentiem, kuru kvalifikācija atbilda nolikuma prasībām. «Pēc atkārtotām sarunām ir saņemti abu pretendentu finanšu piedāvājumi būvniecības darbiem. Šobrīd norisinās piedāvājumu izvērtēšana, un nav pieņemts lēmums par būvdarbu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu kādam no pretendentiem,» norādīja D. Laukšteina.
Paredzamais būvdarbu izpildes laiks paliek nemainīgs, un tas ir 10 mēneši no būvatļaujas saņemšanas dienas. Jau iepriekš atzīts, ka Tabakas fabrikas pielāgošana JRT vajadzībām kavējas iepirkuma procedūras dēļ - neviens no astoņiem potenciālajiem būvniekiem sākotnēji nebija spējis iekļauties pārbūvei atvēlētajos 2,6 miljonos eiro.
Būvprojekta izstrādi veica SIA Belss. Arī Tabakas fabrikas ēkā, kas tiks pielāgota JRT vajadzībām uz pagaidu laiku, būs lielā un mazā skatītāju zāle, kamerzāle un tiks nodrošinātas mēģinājumu zāles, aktieru, režisoru, pārējā teātra personāla telpas, dekorāciju noliktavas, darbnīcas un citas teātrim nepieciešamās telpas. Savukārt JRT ēkas Lāčplēša ielā 25 projekta izstrādi veic Zaigas Gailes birojs un partneri, un plānots, ka 2015. gada oktobrī tiks saņemts akceptēts JRT būvprojekts. Tam sekos iepirkums būvniecības darbu veicēja izvēlei, bet pēc tam tiks sākti būvdarbi, ko plānots pabeigt 2018. gadā. JRT skatuvju tehnoloģisko iekārtu projektēšanā ir piesaistīti arī speciālisti no Nīderlandes. D. Laukšteina īpaši uzsvēra, ka patlaban notiekošā sarunu procedūra bijušās Tabakas fabrikas pielāgošanas būvdarbiem notiek paralēli JRT ēku rekonstrukcijas projektam un to nekavējot.
JRT pārstāve Daiga Bināne Dienai apstiprināja, ka teātris rēķinās ar palikšanu Lāčplēša ielā līdz 2016. gada vasarai. Janvāra sākumā teātra direktore Gundega Palma Latvijas Radio izteicās, ka «līdzšinējā pieredze ar kultūras būvēm ir tieši tāda, ka visi projekti tajos termiņos, kā ir bijis noteikts, nenotiek», līdz ar to teātris šai situācijai ir gatavs. Tāpat G. Palma norādīja uz Lāčplēša ielas ēkas slikto tehnisko stāvokli, piemēram, ūdens caurulēm, kas turoties «uz godavārda».
Bažas par Tabakas fabrikas un citu kultūras infrastruktūras objektu nākotni uzvilnīja janvāra pirmajā pusē, kad portālā Pietiek.com parādījās informācija par iespējamo aptuveni 30 miljonu eiro pārdali, to atņemot Kultūras ministrijas (KM) iecerētajam lielo projektu līdzfinansējumam, lai novirzītu atsevišķiem lielo pilsētu projektiem. Apdraudēto vidū tika nosaukti vairāki objekti, par kuru nepieciešamību runāts jau ilgi - Daugavas stadiona rekonstrukcija, akustiskās koncertzāles celtniecība Rīgā, TF kultūras kvartāla izbūve Miera ielas rajonā, iespējams, arī VEF Kultūras pils rekonstrukcija. Tomēr, kā Dienai izdevās noskaidrot, šis līdzekļu pārdales plāns netiks īstenots. Kultūras ministres Daces Melbārdes padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde apliecināja, ka nekādu apdraudējumu lielo kultūras projektu finansējumam šobrīd nav un bažām neesot pamata. To Dienai apliecināja arī Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš piedalījies koalīcijas fondu darba grupas sanāksmē, kurā neesot atbalstīta Lielo pilsētu asociācijas rosinātā līdzekļu pārdale.
D. Laukšteina arī atgādināja, ka ir spēkā KM iecere TF teritorijā nākotnē attīstīt kultūras radošo kvartālu. «Kultūras ministrija, Latvijas Kultūras akadēmija un VNĪ jau novembra nogalē parakstīja trīspusēju nodomu protokolu par sadarbību starpdisciplināra kultūras, izglītības un radošo industriju atbalsta centra izveidē ēku kompleksā Rīgā, Miera ielā 58A. Radošo industriju inkubatoru nākotnē varētu apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un pasniedzēji un realizēt jaunas mākslinieciskas idejas, organizēt koncertus u. c. pasākumus,» izteicās D. Laukšteina.