Papildus Latvijas U-21 izlases galvenā trenera pienākumiem Jorem uzticēts arī Latvijas Futbola federācijas sporta direktora amats. Tas nozīmē, ka viņa rokās un pārraudzībā tiek nodots faktiski viss Latvijas jaunatnes futbols. «Visu jaunatnes izlašu treneriem došu norādījumus spēlēt pēc vienas sistēmas, pēc tās pašas, kuru izmantošu U-21 izlasē. Tas nozīmē, ka visas jaunatnes izlases spēlēs ne tikai pēc vienādas spēlētāju izvietojuma shēmas, bet arī vienā pozīcijā spēlējošajiem futbolistiem būs vienādi pienākumi laukumā,» sarunā zem četrām acīm atklāj Jore.
Kā futbolists Jore Nīderlandes augstākajā līgā aizvadījis vairāk par 400 spēlēm, divreiz kļūstot par valsts čempionu. Kā treneris guvis bagātīgu pieredzi, strādājot Nīderlandē, Katarā, Kazahstānā un Baltijas valstīs. «Trenerim jāsāk strādāt ar mazākajiem bērniem un tad pakāpeniski var pāriet pie aizvien vecāku futbolistu sagatavošanas. Darbs ar bērniem iemāca precīzi izklāstīt audzēkņiem, ko no viņiem vēlies sagaidīt. Piecus gadus nostrādājot Baltijas valstīs, redzu, ka te futbola treneri ar bērniem strādā tāpat kā ar pieaugušajiem,» holandiešu speciālists min vienu virzienu, kur attīstīties.
«Ar Aleksandru Starkovu man ir izveidojies labs kontakts jau no laikiem, kad strādāju Olimpā. Tiesa, mums ir visai atšķirīgas futbola filozofijas. Piemēram, Nīderlandē shēmu 4-4-2 futbolisti sāk apgūt tikai 16-17 gadu vecumā. Manis vadītā izlase spēlēs pēc Nīderlandē izplatītās shēmas 4-3-3, kas epizodiski līdzināsies 4-2-3-1. Uzskatu, ka vispirms jāiemācās spēlēt šādi, tad var apgūt arī 4-4-2. Jaunajiem futbolistiem tā būs priekšrocība, ja apgūs spēli pie dažādām shēmām,» saka Jore. Jāpiebilst, ka vairāki pašmāju speciālisti norādījuši uz problēmām jaunatnes futbolā, komandām spēlējot vienkāršotu futbolu ar bumbas nogādāšanu pretinieku laukuma pusē pa taisnāko ceļu, nevis tādu, kas balstās uz bumbas kontroli un saspēli. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas valstsvienībā trūkst malējo aizsargu un centra pussargu ar prasmēm veidot saspēli.
Jore gan apzinās, ka Nīderlandes futbola stils atšķiras no Latvijas stila, taču uzsver, ka jāmudina futbolisti uzņemties risku un pēc pieļautām kļūdām iedrošināt mēģināt to pašu vēlreiz, nevis piekodināt, lai tā vairs nedara. «Pagājušajā sezonā Čempionu līgā Barcelona un Arsenal spēles pirmais puslaiks bija garlaicīgs, jo abas komandas spēlēja pārāk perfekti, bez kļūdām. Tad Arsenal guva vārtus, un Barcelona bija spiesta vairāk uzņemties risku. Tad futbols kļuva baudāms. Risks un kļūdas padara futbolu skaistu, un uzvar tas, kura risks biežāk attaisnojas. Taču futbolists nekad neprogresēs, ja viņam aizliegs darīt jebko, kas var novest pie kļūdas.» Arī šajā jautājumā Jore ir liberālāks par Latvijas izlases galveno treneri Aleksandru Starkovu, kuru piesardzīguma dēļ Krievijā mēdz saukt par «ka tikai kaut kas nenotiktu».
Līdz ar Antona Jores kļūšanu par U-21 izlases treneri LFF plāno realizēt arī bērnu futbola vērtību programmu, kuras ietvaros tiek solīts darīt daudz futbola popularizēšanā un treniņu kvalitātes uzlabošanā. Savukārt Jore apņēmies iekustināt Latvijas jauno futbolistu datubāzes izveidi, lai jaunatnes izlašu treneriem nebūtu nezināma kandidāta.
Otrdien U-21 izlase dosies uz Sanktpēterburgu, kur ceturtdien uzsāks dalību Sadraudzības kausā.