Pēdējos trijos gados 43 Latvijas skolās izmēģināts jauns Latvijas vēstures standarts - Latvijas un pasaules vēsturi skolēni mācījās divos atsevišķos priekšmetos. Izmēģinājuma rezultāti neliecina, ka no vēstures sadalīšanas skolēni būtu kļuvuši zinošāki Latvijas vēstures jautājumos, turklāt pret to iebilst liela daļa vēstures skolotāju. Šai idejai gan ir politisks atbalsts.
Izrauj no konteksta
Skolu izmēģinātais Latvijas un pasaules vēstures mācīšanas modelis paredz, ka pasaules vēsture skolēniem tiek mācīta 6., 7.klasē un 8.klases pirmajā semestrī, bet no otrā semestra līdz 9.klases beigām skolēni pievēršas tikai Latvijas vēsturei.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) tagad secina, ka vēsturi var mācīt gan kā vienotu priekšmetu, gan sadalītu - skolēnu rezultāti abos gadījumos būtiski neatšķiras. Arī skolotāji, kuri piedalījās šajā projektā, nepauž skaidru atbalstu kādam no variantiem. Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Berga norāda, ka būtiskākais ieguvums no vēstures sadalīšanas ir tas, ka 9.klasē iespējams pilnībā pievērsties Latvijas vēsturei, tāpēc atliekot laika arī radošām lietām, skolēnu pastāvīgajiem darbiem, programmā ielikt arī novada vēsturi.
Viens no biežāk minētajiem pretargumentiem atsevišķai Latvijas vēsturei ir tas, ka tā tiek izrauta no pasaules konteksta. Latvijas vēsture ir tāda, ka ir grūti atrast tematu, kas nav saistīts ar kaimiņiem, skaidro Rīgas 84.vidusskolas vēstures skolotāja Sarmīte Goldmane. Otrkārt, izmantojot aprobēto modeli, programma ir pārāk saspiesta: sarežģīti politiski jaunāko laiku notikumi jāmāca skolēniem pārāk agri - jau 7.klases beigās un 8.klases sākumā. Valsts izglītības satura centra pārstāve Kristīne Ilgaža nenoliedz, ka apspriesta arī iespēja pasaules vēsturi «iespiest» 6. un 7.klasē, pēdējās divās pamatskolas klasēs atstājot laiku tikai Latvijas vēstures apguvei. «13 gadu vecumā bērna prāts vēl nav gatavs uztvert tādas lietas,» norāda Jelgavas 2.pamatskolas vēstures skolotāja Jeļena Rjazanceva. Par sliktu vēstures sadalīšanai runā arī mācību līdzekļu trūkums.
Patriotisma vārdā
Pēc skolotāju teiktā, vairākums kolēģu iestājas pret vēstures sadalīšanu, taču ne pret Latvijas vēstures mācīšanu kopumā un pat pieļauj, ka jāpalielina arī Latvijas vēsturei veltīto stundu skaits. Vēstures skolotāju biedrības vadītāja Aija Kļaviņa norāda, ka pašlaik biedrība vienotu viedokli gan nepaudīs - esot pārāk maz informācijas par projektu, turklāt izmēģinātais ir tikai viens no modeļiem, kā varētu mācīt šo priekšmetu, tāpēc vēl būtu nepieciešama profesionāļu diskusija par šo jautājumu.
Lai arī pārliecinoša skolotāju atbalsta nav, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) iestājas par Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu, jo uzskata, ka tā iespējams celt jauniešu patriotismu, stāsta ministres pārstāve Agnese Korbe. Pedagogi norāda, ka vēstures mācīšanas jautājums tiek politizēts. Par to varētu liecināt arī tas, ka ministres pārstāvētais politiskais spēks saskaņā ar LETA ziņām rosina veidot fondu Latvijas vēstures mācīšanas atbalstam.
Jaunajā mācību gadā vēsturi mācīs kā līdz šim, taču neesot izslēgts, ka «dalītu vēsturi» visās Latvijas skolās varētu ieviest no 2010.gada 1.septembra, skaidro ministrijā. Konkrēts lēmums tikšot pieņemts pēc tam, kad T.Koķe būs iepazinusies ar izmēģinājuma projekta rezultātiem, kas VISC jāiesniedz ministrei līdz nākamajai pirmdienai.