Jelgava lepojas, ka iemaksā līdzekļus Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, nevis - kā daudzas citas pašvaldības - naudu no šī fonda saņem, un arī ar to, ka bezdarbs pilsētā ir zemāks nekā vidēji Latvijā. Darbvietas jelgavniekiem nenoliedzami nodrošina Rīgas tuvums, tomēr jāatzīst, rūpniecības un uzņēmēju pilsētas raksturu Jelgavai izdevies saglabāt, turklāt pilsētā ienāk arī jaunas ražotnes. No ekonomiskās stabilitātes viedokļa raugoties, pozitīvi vērtējams fakts, ka Jelgavā darbojas daudzi vidēja mēroga uzņēmumi, nevis viens rūpniecības gigants, kura grūtības varētu pakļaut riskam ievērojama pilsētnieku skaita labklājību.
Grib palikt amatā
Gatavību vēlēšanās cīnīties par 15 domes deputātu krēsliem izteikušas deviņas politiskās konkurentes, no kurām par ietekmīgākajām tiek uzskatīta Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Vienotība (V), Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) un Saskaņas centrs (SC). Ļoti mērķtiecīgi ambīcijas iegūt deputātu vietas domē pauž arī Reģionu alianse (RA) un Reformu partija (RP).
«ZZS vēlas iegūt pēc iespējas vairāk deputātu vietu, vismaz esošais deputātu skaits - pieci - jāsaglabā,» Dienai uzsver Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kurš ZZS sarakstā startē ar pirmo numuru.
«Visticamāk, trešdaļu deputātu vietu ZZS tiešām iegūs,» uzskata pašvaldības darbu nereti kritizējošā laikraksta Zemgales Ziņas galvenā redaktora vietas izpildītājs Edgars Kupčs. ZZS izredzes iegūt jelgavnieku balsis vairo gan domes realizētie pilsētvides sakārtošanas projekti, gan arī A. Rāviņa lielā atpazīstamība.
Piecdesmit gadu vecuma slieksni pārsniegušais A. Rāviņš Jelgavas mēra amatā strādā jau kopš 2001. gada un iepriekš bijis Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājs. Daudzi viņu raksturo kā pragmatisku saimnieciskās dzīves vadītāju, jo Jelgavas aptuveni 45 miljonus lielais budžets tiekot tērēts visumā saprātīgi. Kā pozitīvs fakts tiek minēts arī tas, ka A. Rāviņš nemaina partiju pirms katrām vēlēšanām.
Jelgavas mērs atzīst, ka «negrib aiziet un pamest nepabeigtus darbus», tāpēc ir gatavs pēc vēlēšanām cīnīties par mēra amatu. Viņš arī apgalvo, ka Jelgavas interešu pārstāvībai valsts varas gaiteņos netraucē tas, ka ZZS nestrādā valdībā: «Man jāiegulda lielāks darbs, pārliecinot premjeru un ministrus, nekā tiem pašvaldību vadītājiem, kuri nāk no valdības partijām, bet nav jau tā, ka vienoties nebūtu iespējams.»
Turpmākajos četros gados mēra mērķis ir turpināt «attīstīt Jelgavu kā izglītības un rūpnīcas centru», piesaistot aizvien jaunus investorus.
Domes priekšsēdētājam gan vairākkārt pārmests, ka investoru ienākšana tiek sekmēta vairāk teorētiski nekā praktiski, piemēram, aizdomīgi ieilgusi jau pērnvasar publiski apspriestā a/s UVZ Baltija iecere veidot kravas vagonu ražotni Jelgavā. A. Rāviņš savukārt sola - rūpnīcas pamatakmens tikšot ielikts, kā iepriekš plānots - vēl maijā.
«Vienošanās, ka bijušajā cukurfabrikas teritorijā īpašnieki atvēlēs zemi UVZ Baltija, ir panākta. Maija sākumā ir parakstīti līgumi, zemesgrāmata veic īpašuma nostiprināšanu uz UVZ Baltija vārda,» apgalvo mērs.
Uzņēmēji, izklāstot savu pieredzi, stāsta, ienākt Jelgavā neesot daudz grūtāk kā citās Latvijas pašvaldībās. «Kad 2011. gadā sākām attīstīt ražotnes Latvijas piens projektu, mums bija strikti kritēriji infrastruktūrai, laika bija maz, bet dome atbildēja operatīvi un precīzi, tāpēc arī uzņēmumu atvērām tieši Jelgavā,» teic Latvijas piena valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis. Patlaban gan ražotne prasot daudz laika, un uzņēmējam ar domi nekāda sadarbība nenotiekot.
Konkursu ēnā
Kā jau daudzviet Latvijā, arī Jelgavā ēnu pār domes vadības popularitāti met pārmetumi par domei simpatizējošu uzņēmumu uzvaru dažādos pašvaldības iepirkumos
«Jelgavā bieži vien iepirkumi ir diskutablām specifikācijām, radot aizdomas, ka tie rakstīti nevis konkrētam projektam, bet uzņēmumam - vēlamajam konkursa uzvarētājam,» uzskata E. Kupčs. Arī pazīstamākais pilsētas mēra kritiķis, Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš (RA) apgalvo, esot uzņēmumi, ar kuriem pašvaldības vadības sadarbojoties labprātāk nekā ar visiem pārējiem.
A. Rāviņš gan šos pārmetumus noraida, atgādinot, ka visu nosaka konkursa gaita un neesot tā, ka pašvaldības konkursos uzvarētu vienas un tās pašas kompānijas vai arī tikai vietējie uzņēmumi: «Lai kā mēs gribētu atbalstīt savējos, konkurss ir konkurss, un zemākā cena ir tas faktors, ar ko jārēķinās.»
Mērs savukārt sūdzas, Jelgavai jācīnās ar plaši izplatīto problēmu, ka «iepirkumu konkursi rit lēni un reizēm tajos pašvaldība pat kļūst par uzņēmumu strīdu ķīlnieku, jo, zaudētājam pārsūdzot konkursa rezultātus, plānotie projekti ieilgst».
Saikne ar valdību
«Nākamajā domē gribam piecas deputātu vietas,» Dienai apgalvo pašreizējais Jelgavas mēra vietnieks Aigars Rublis, kurš vēlēšanās kandidē ar pirmo numuru Vienotības sarakstā. Pēdējā laikā domes darbā ZZS un Vienotību vieno cieša sadarbība. «Vienotība Jelgavā - atšķirībā no situācijas valdībā un Saeimā - ir tas pats, kas ZZS, tikai ar savu, Vienotības izkārtni,» uzskata E. Kupčs.
Priekšvēlēšanu gaisotnē gan tieši ZZS A. Rublis atzīst par nopietnāko savas partijas konkurenti, pieļaujot, ka ne mazums būs tādu jelgavnieku, kuri apsvērs divas izvēles - balsot par Vienotību vai par ZZS.
Turklāt tieši A. Rublis varētu būt spēcīgākais A. Rāviņa sāncensis uz mēra amatu nākamajā domē. Trīsdesmitgadnieku paaudzei piederošā Vienotības politiķa atbalstītāji ir jelgavnieki, kuri vēlas redzēt ne tikai politisko spēku, bet arī paaudžu maiņu pilsētas vadībā.
«Es varētu būt labs Jelgavas mērs, ņemot vērā apstākli, ka Vienotība ir valdībā. Partijai, kura pārstāvēta valdībā, noteikti vieglāk vadīt pašvaldību, turklāt Vienotībai šajā valdībā ir daudz ministru, pat premjerministrs ir no Vienotības, tāpēc, arī neformāli tiekoties, varam daudzas lietas izrunāt un formālās diskusijās ministriem jau ir lielāks priekšstats par situāciju pilsētā,» ir pārliecināts A. Rublis.
Par prioritātēm nākamajiem četriem darba gadiem viņš uzskata bērnudārzu nodrošināšanu jelgavnieku ģimenēm, kā arī uzņēmējdarbības attīstību, iesakot bijušā lidlauka teritorijā veidot industriālo parku investoru piesaistei.
Kritizē sistēmu
Ar skarbu, pilsētas vadībai veltītu kritiku uzmanību piesaistījis Jelgavas domes deputāts uzņēmējs Dainis Liepiņš, kurš startē ar pirmo numuru RA sarakstā un cer, ka RA iegūs vismaz divas deputātu vietas. «Ir jau labas lietas pilsētā izdarītas, bet ir lietas, ko es noteikti darītu savādāk. Esmu cita laika cilvēks,» teic četrdesmitgadnieku paaudzei piederošais deputāts.
Par labajām domes paveiktajām lietām D. Liepiņš atzīst tikai «aktīvo Eiropas Savienības projektu naudas apguvi un bērniem pieejamo interešu izglītību», savukārt kritizējamo lēmumu, viņaprāt, ir daudz: pārāk lielas summas ieguldītas Zemgales olimpiskajā centrā, tā vietā vajadzējis vairāk līdzekļu atvēlēt skolu stadionu labiekārtošanā; Mītavas tilts esot pārāk dārgs, ņemot vērā to, ka daudzām ielām sabrucis segums; pilsētas centrā novietotie apgaismes elementi atgādinot sarūsējušus stabus. Problēma, pēc D. Liepiņa domām, esot arī sliktais sabiedriskā transporta nodrošinājums vēlu vakaros. Neesot arī pareizi, ka liela uzmanība pievērsta pilsēta centram, bet nomaļos privātmāju rajonos ielas neesot labotas gadu desmitiem.
E. Kupčam, analizējot priekšvēlēšanu situāciju Jelgavā, radies secinājums, ka «RA redzamākās personības izvēlējušās vairāk emocionālu nekā racionālu komunikācijas stilu, bet nevar noliegt, šai partijai ir spēcīga programma».
Jāprot izmantot iespēju
Savs stabils vēlētāju loks - cilvēki, kuri balso galvenokārt pēc nacionālā principa, - Jelgavā ir gan NA, gan SC. (Jelgavnieku vidū ir 55,8% latviešu, 28,6% krievu, pilsētā dzīvo baltkrievi, ukraiņi, lietuvieši un vēl citu tautību cilvēki.)
NA vēlēšanās cer iegūt četras deputātu vietas, apgalvo NA saraksta līderis Jurijs Strods. Pēc SC saraksta līdera Ivara Jakovela teiktā, arī saskaņieši cer iegūt četras deputātu vietas. Abu politisko spēku cerības arī varētu izrādīties pamatotas, lai gan nav noliedzams, ka vēlētāji var arī sagādāt pārsteigumus.
Vēl lielāka intriga saistās ar to, kā veiksies RP. «Divas trīs deputātu vietas varam dabūt,» Dienai apgalvo Mārtiņš Vadzis, kurš startē ar pirmo numuru RP sarakstā.
RP Jelgavā esot bijusi populāra darbības sākumposmā, turklāt RP popularitāti stiprinājis tas, ka nu jau demisionējušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa idejas daudzsološas šķitušas daudziem ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti saistītiem cilvēkiem. Tagad vairāki jelgavnieki atzīst - RP savu iespēju nav izmantojusi, nav piesaistījusi spēcīgas personības un atpazīstamu līderu trūkums, neraugoties uz pragmatisko programmu, neļaujot cerēt uz ievērojamu ietekmi nākamajā domē.