«Pelēko» operatoru nodarīto kaitējumu godīgam biznesam intervijā Dienai jau uzsvēra Baltcom šefs Nikolā Buasēns, norādot, ka valsts institūcijas pārāk kūtri pievēršas šo nelegālo darboņu apkarošanai.
Latvijā - nelegāls
Ēnu ekonomikas pētnieka Arņa Saukas pēc biedrības Nē pirātismam Latvijā! pasūtījuma veiktajā pētījumā norādīts, ka aptuveni katra astotā mājsaimniecība izmanto nelegālu TV operatoru pakalpojumus un nesamaksātie nodokļi valstij gadā mērāmi vismaz 12 miljonos eiro. Par nelegālo piedāvājumu izplatību katrs pats var pārliecināties, atverot sludinājumu portālu SS.lv, kur plaši tiek piedāvāta dažādu TV kanālu, pārsvarā Krievijas, skatīšanās iespēja bez abonentmaksas. Tāpat tiek piedāvātas iekārtas un iespējas skatīties Tricolor piedāvātos kanālus. D. Kotzeva uzsver, ka tas ir absolūti nelegāli, jo saskaņā ar Krievijas likumdošanu Tricolor drīkst izrādīt tikai Krievijas teritorijā. Parastā shēma, stāsta D. Kotzeva, ir tāda, ka privātpersona ir Krievijā iegādājusies iekārtu Tricolor skatīšanai, kas tai vairs nav vajadzīga, un tad tā to pārdod tālāk. D. Kotzeva uzskata, ka pārsvarā gadījumu aiz privātpersonas slēpjas nelegāls, labi organizēts bizness. Vēlreiz jāuzsver, ka Tricolor skatīšanās ārpus Krievijas teritorijas ir nelegāla. Par to gan ir grūti piemērot sodus, jo šajā gadījumā tiek pārkāpti Krievijas likumi.
Gan melnie, gan pelēkie
Biedrības Nē pirātismam Latvijā! izpilddirektore skaidro, ka tirgū darbojas gan «pelēkie» jeb puslegālie operatori, gan «melnie» jeb pilnībā nelegālie operatori. Pēdējie vispār savu darbību nav reģistrējuši un nav izņēmuši licenci Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP). Savukārt puslegālie operatori reģistrējuši savu darbību un izņēmuši licenci NEPLP, piemēram, par 15 TV kanālu retranslācijas tiesībām, taču realitātē klientiem piedāvā daudz lielāku kanālu skaitu.
Taujāta, kā «pelēkie» operatori atrod savus klientus, D. Kotzeva stāsta, ka tas notiek gan ar sludinājumu palīdzību portālā SS.lv, gan ar to nodarbojas daudzi pilnībā legāli interneta pakalpojumu sniedzēji, kuri, ierodoties pie klienta mājās ievilkt internetu, mēdz piedāvāt arī nelegālus TV kanālu skatīšanās pakalpojumus. Jāuzsver, ka arī bezmaksas TV kanālus drīkst piedāvāt tikai reģistrēti un licencēti operatori.
D. Kotzeva atstāsta kuriozu gadījumu, ka reiz šāds nelegāls operators piezvanījis viņai un piedāvājis savus pakalpojumus, nenojaušot, ka ir piezvanījis biedrības, kas apkaro pirātismu, izpilddirektorei. D. Kotzeva ir iegādājusies no viņiem dekoderu, iedevusi to Lattelecom tehniskajam personālam, kas, ierīci pieslēdzot, konstatējis IP adreses, no kurām šis nelegālais pakalpojums tiek nodrošināts. Visa šī informācija tika nodota Ekonomikas policijai, un pret nelegālo operatoru ierosināts kriminālprocess.
Jānoķer pie rokas
Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls apgalvo, ka patlaban Latvijā nelegālo operatoru galvenā mērķauditorija ir skatītāji, kas vēlas redzēt Krievijas kanālus. Tam gan nepiekrīt D. Kotzeva, kura norāda, ka nelegāli tiek retranslēti arī angļu valodā raidošie kanāli un pat Latvijas komerctelevīziju kanāli.
Runājot par visefektīvāko veidu, kā apkarot «pelēkos» operatorus, D. Kotzeva norāda, ka tas ir visai sarežģīti, jo pārkāpējs jānoķer «pie rokas». Tas iespējams, tikai izdarot kontrolpirkumus, kā arī veicot reidus un salīdzinot operatoru piedāvātos TV kanālus ar tiem izsniegtajām licencēm. D. Kotzeva uzsver, ka šajā darbā aktīvāka varētu būt gan Ekonomikas policija, gan NEPLP.
Viasat Latvijas filiāles vadītāja Marika Verkēviča uzsver, ka nelegālo operatoru darbības dēļ tiem uzņēmumiem, kas strādā saskaņā ar likumu, ir grūtības attīstīt savu biznesu, piemēram, pilnveidot tehnoloģijas, jo šādi nelegālie darboņi kropļo godīgu konkurenci un ar zemākām cenām, kādas nevar nodrošināt godīgie operatori, pārvilina pie sevis klientus. M. Verkēviča uzsver, ka tādējādi tiek kropļota arī informatīvā telpa, jo neviens nevar izkontrolēt, kas tajā nonāk. «Kad mēs zvanām potenciālajiem klientiem un piedāvājam savus pakalpojumus, tad bieži, īpaši Latgales reģionā, nākas dzirdēt atteikumus, jo kaimiņš par pieciem eiro apsolījis visu uzstādīt. Tā diemžēl ir realitāte,» stāsta M. Verkēviča.
Arī Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis norāda, ka «legālie pakalpojumu sniedzēji nevar konkurēt ar pirātiskajiem operatoriem, kas nemaksā par intelektuālā īpašuma tiesībām, nemaksā nodokļus valstij, kā arī nenodrošina likuma prasību ievērošanu un infrastruktūras attīstību. Šāda situācija būtiski ietekmē mūsu biznesa attīstību, līdz ar to arī 2015. gada nogalē iesaistījāmies biedrības Nē pirātismam Latvijā! izveidē.»
Veic nodokļu pārbaudes
Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Evita Teice-Mamaja uzsver, ka telekomunikāciju nozares uzņēmumi tiek pārbaudīti, īpašu uzmanību pievēršot dažādiem riska faktoriem. «Šā gada pirmajā pusgadā šajā nozarē ir veikti 12 nodokļu kontroles pasākumi, tostarp arī viens nodokļu audits, kura rezultātā papildus aprēķināti nodokļi un soda nauda 7,2 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt 2015. gadā ir veikti 13 nodokļu kontroles pasākumi, tostarp trīs nodokļu auditi, kuru rezultātā papildus aprēķināti nodokļi un soda nauda 195,4 tūkstošu eiro apmērā.
Savukārt Satiksmes ministrijā norāda - ja komersants vēlas sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu, tam ir jānosūta reģistrācijas paziņojums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK). Savukārt, lai sniegtu satura pakalpojumus, tādus kā televīzijas raidījumi, tam jāreģistrējas NEPLP. Gadījumos, kad elektronisko sakaru komersanti veic uzņēmējdarbību neatbilstoši normatīvajiem aktiem, SPRK var pieņemt lēmumu par darbības pārtraukšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Izvērtējot pārkāpuma raksturu, komersanta darbību var apturēt arī citas kompetentās iestādes, piemēram, Valsts policija un Valsts ieņēmumu dienests.