Ielauzties - vienkārši
Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas inspektors Ilmārs Plētiens stāsta, ka zagļi iemanījušies tikt galā gan ar dzelzs durvīm, gan dažādas sarežģītības atslēgām. Policijas dati liecina, ka pagājušajā gadā visā Latvijā veiktas 4194 īpašumu zādzības, un visstraujāk to skaits pieaudzis Daugavpilī, Jelgavā un Rēzeknē.
Valsts probācijas dienests un AAS Balta, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru Data Serviss, veikuši pētījumu, kurā, aptaujājot iedzīvotājus un par zādzībām iepriekš tiesātas personas, tika analizēti zagļu iecienītākie rīcības scenāriji, zādzību riska tendences un efektīvākās metodes mājokļa aizsardzībai. 47,1% no aptaujātajiem zagļiem norādīja, ka ielauzties īpašumā ir ļoti vienkārši. Turklāt 63% no viņiem teic, ka zādzību parasti spēj paveikt ātrāk par 15 minūtēm un jebkurā diennakts laikā, kaut arī priekšroka tiek dota svētku dienām un laikam, kad mājokļu īpašnieki dodas garākos atvaļinājumos. Gan iedzīvotāji, gan zagļi norāda, ka visbiežāk tiek zagta nauda un sīklietas, ko vieglāk realizēt, - juvelierizstrādājumi, nelielas elektropreces (datori, mobilie telefoni, fotoaparāti). Reti tiek zagti televizori un citas lielākas mantas, jo tās iznest no mājokļa ir apgrūtinoši. Būtiski, ka zagļi atšķirībā no iedzīvotājiem norāda, ka viņus interesē arī dokumenti. Būtu jāpadomā par to drošu glabāšanu.
Suņi, plēves, sensori
Lai arī zagļi zina, kā sabojāt dzelzs durvju konstrukcijas, prot atmūķēt dažādas atslēgas, īpaši ātri ar urbi var atvērt pakešu logus, atbloķēt signalizāciju, tomēr ir lietas, kas viņus aptur. «Zagļi joprojām baidās no suņiem, riešana un troksnis kramplaužus aizkavē. Visdrošākais veids, kā pasargāt savu īpašumu, protams, ir signalizācija, kustību sensoru radīts troksnis,» atzīst inspektors. Daudzstāvu mājās zagļi parasti neizvēlas darboties pirmajā un pēdējā stāvā, jo augšstāvā nav kur atkāpties, bet pirmajā stāvā nespēj noreaģēt, ja kāds pēkšņi ienāk pa ārdurvīm. «Stikls mājas ārdurvīs izskatās skaisti, bet, ja tas ir tuvu durvju atverei - tas jau ir solis uz nedrošību. Iesaku gan zemāko stāvu logos, gan šādās durvīs likt neizsitamās drošības plēves,» teic I. Plētiens.
Drošības risinājumu uzņēmuma G4S Latvia produktu attīstības vadītājs Oļģerts Lūsis savukārt pavisam nopietni apgalvo - ja mājās nav signalizācijas, tā ir zagļiem pieejama. «Dzelzs durvis un suns var aizkavēt tikai noteiktas kategorijas zagļus, bet nopietns zaglis, kas rūpīgi gatavojies - ievācis informāciju par īpašniekiem un to, kas viņiem pieder, objektu kārtīgi noskatījis -, pielietos visus līdzekļus, arī, piemēram, gāzes baloniņu suņa aizbaidīšanai,» pārliecināts drošības speciālists. Viņš iesaka izvēlēties kaut minimālu, bet ar signalizāciju saistītu aizsardzības veidu.
Kad metāls nepasargā
Lai dzīvoklī nevar ielīst ne pa logu, ne pa durvīm, jāierīko apsardzes signalizācija, un tam noder kustību detektori. Šobrīd izstrādāti jauni modeļi ar imunitāti pret maziem mājdzīvniekiem - tie ļauj kaķus un suņus svarā līdz 40 kg atstāt mājās, nenorobežojot atsevišķā telpā.
«Esmu novērojis, ka pusē gadījumu tie, kas būvē mājas un iegādājas dzīvokļus, par īpašuma sargāšanu atceras tikai pēc tam, kad jau iepirktas jaunas mēbeles, sadzīves tehnika. Vienīgais variants tad ir bezvadu signalizācijas sistēma,» saka O. Lūsis.
Ierīkojot apsardzes signalizāciju, tajā noteikti jāievieto arī dūmu detektori, kas pasargās no ugunsnelaimes. Naudu tam nevajadzētu taupīt, uzskata O. Lūsis. Ja finanšu pietiek tikai vienam dūmu detektoram (tas maksā ap Ls 14), daudzstāvu mājās to labāk likt, pirmkārt, priekštelpā, pēc tam bērnu istabās, tad - guļamistabās un tikai pēc tam pārējās telpās.
Jautāts, vai cilvēki apzinās zādzību risku un meklē apsardzes firmu palīdzību, O. Lūsis stāsta, ka pietiekot vienreiz izbaudīt, ka metāla durvis nepasargā, lai izšķirtos par labu signalizācijai. Apsardzes uzņēmumu uzlīmes, ka objekts tiek apsargāts, zagļiem liek uzmanīties. Ja ir vēlēšanās tomēr likt dzelzs durvis, tās vajadzētu likt iekšpusē, bet ārpusē atstāt koka durvis. «Ja atlauž koka durvis, atskan signalizācija - ieslēdzas aiztures laiks uz 30 sekundēm. Un pa šo laiku tikt galā ar dzelzs durvīm vairs neviens nemēģinās. Salauzto koka durvju remonts būs daudz lētāks nekā dzelzs durvju. Savukārt ārpusē esošās dzelzs durvis zagļiem bieži asociējas ar to, ka aiz tām noteikti ir kas īpaši vērtīgs,» teic O. Lūsis.
Vakcīna pret zagļiem
No zagļiem pilnībā tomēr nevar pasargāt ne augsts žogs, ne sarežģīta slēdzene, ne signalizācija. Cilvēce vēl nav radījusi brīnumzāles ne pret zagļu nekaunību, ne izdomu, ne arī muļķību un izmisumu. Bet par sava veida «vakcīnu» pret zagļiem var uzskatīt apdrošināšanu - pat ja zaglis atnāks un aizies pilnām kabatām un rokām, apdrošinātājs cietušajam kompensēs radušos materiālos zaudējumus, teic AAS Seesam Latvia īpašuma un inženiertehnisko risku apdrošināšanas produktu grupas vadītājs Ivars Freimanis.
Zagļi bieži iekāro uz paņem lietas, kas to īpašniekiem nepieciešamas arī darbam. Ja zagļi aiznesuši datoru vai, piemēram, amatnieka instrumentus, viņi cilvēkam atņēmuši arī iespēju strādāt. Tas nozīmē, ka nekavējoties nepieciešami finanšu līdzekļi, lai nozagto mantu vietā iegādātos jaunas. «Tātad nauda tiek meklēta no uzkrājumiem, kas, visticamāk, paredzēti pavisam citiem nolūkiem. Tas ir trieciens personiskajam vai ģimenes budžetam, bet apdrošināšanas polise ir šādas situācijas spēj amortizēt,» pamato I. Freimanis un piebilst, ka tā arī izmaksās lētāk, nekā jaunu lietu pirkšana nozagto vietā. Viņš gan novērojis, ka cilvēki mēdz teikt, ka nav lielas jēgas apdrošināt īpašumu, jo nav nekā tāda, ko varētu nozagt. Absolūtais vairākums pat nepieļauj domu, ka zaglis varētu nolūkot tieši viņa īpašumu.