VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis atklāj, ka šie abi gadījumi savā starpā ir nesaistīti. Patlaban atbildīgā pārvalde turpina arestēt aizdomās turamo banku kontus un īpašumus, lai atlīdzinātu zaudējumus valsts budžetā.
K. Čerņeckis atklāj, ka vēršanās notiek kā pret fiziskām, tā arī pret juridiskām personām un pašiem uzņēmumiem: «Tas ir satraucošs signāls, ka pēckrīzes periodā arī lielie uzņēmumi, kas uzvar lielajos iepirkumos un veic aktīvu saimniecisko darbību, cenšas izvairīties no nodokļu nomaksas. Tāpat ir fiksētas arī naudas izkrāpšanas epizodes.»
LNT raidījumā 900 sekundes izskanēja, ka metālapstrādes uzņēmuma lietā, iespējams, veikta kratīšanas Jūrmalas domes bijušā deputāta Māra Dzenīša dzīvesvietā. Uzņēmums ar vērienu darbojies gan Latvijā, gan citviet pasaulē. K. Čerņeckis raidījumam norādīja, ka naudas izkrāpšana notikusi, mākslīgi veidojot darījumus. Parāds, kas jāmaksā reālam uzņēmumam, tika «uzkarināts» fiktīvām firmām. Grupējums darbojies nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamo PVN apmēru reāli strādājošiem 14 uzņēmumiem. Valstij nodarītie kopējie zaudējumi ir vairāk nekā 11 miljoni eiro.
Kaut arī oficiāli netiek apstiprināta grupējuma saistība ar Moduls-Rīga, vairāki apstākļi liecina par sliktu uzņēmumam. Kaut arī uzņēmuma vadība saistību ar 17. jūlijā notikušo kratīšanu biroja telpās ir noliegusi, publiskajā vidē joprojām izskan šī uzņēmuma saistība ar patlaban veikto izmeklēšanu.
Tikmēr VID pārstāvji atturas nosaukt uzņēmumu nosaukumus. «Kaut gan publiski informācija jau ir parādījusies, mēs to nevaram ne apstiprināt, ne noliegt,» saka K. Čerņeckis un bilst, ka «liels jautājums ir par uzņēmumu turpmāko saimniecisko darbību».
VID direktore Ināra Pētersone neslēpj gandarījumu par kolēģu veikumu un nenoliedz, ka bijusi pārsteigta par to, ka šāda veida pārkāpumus veikuši lieli uzņēmumi. «Tie ir lielie nozares spēlētāji, kas lielā mērā diktē, kuru iepirkumu kurš vinnēs. Tas zirneklis ir ļoti apvilcies. Man ir liels prieks par mūsu kolēģiem, kas saņēmās un veica tik daudz operatīvo darbību, lai līdz tam nonāktu. Ir ieguldīts milzu darbs,» viņa uzsver.
Vērtējot kopējās tendences noziedzīgo grupējumu darbībā, K. Čerņeckis uzsver, ka grupējumu kodoli ļoti aktīvi izglītojas. «Viņi seko līdzi normatīvo aktu izmaiņām gan grāmatvedībā, gan tiesībzinātnēs un finanšu jomā, iet uz kursiem, to skaitā izmanto arī VID kursus. Tiek pielietoti arī dažādi moderni tehnoloģiskie risinājumi.»
Jaunākās tendences arī parādot, ka nelegālā ceļā iegūtās summas grupējumi arvien vairāk tērē, lai slēptu savus noziegumus. Piemēram, organizējot kontrabandas ceļu, tiek maksāta alga vietējiem iedzīvotājiem par klusēšanu.