Cilvēkam, kurš labi neorientējas Eiropas valstu vīnu klasifikācijā, bieži vien ir sarežģīti saprast, kas ir kas. To izmanto negodprātīgi tirgotāji. Lai mazinātu šo risku, pērkot kādu aizdomīgi lētu vīnu, pievērsiet uzmanību, kas to ievedis Latvijā. Šī informācija latviešu valodā ir atrodama uz pudeles. Importētājs, kas ar alkoholu strādā jau vairākus gadus, rūpējas par savu reputāciju, necentīsies «iesmērēt» bojātus vīnus. Pirms daudziem gadiem kādā lielveikalā ieraudzīju sešus gadus vecu itāļu vīnu Amarone par astoņiem latiem. Tas ir ļoti labs pirkums, jo šī vīna cena parasti sākas no 20 latiem. Cik gan liela bija mana vilšanās, kad abas «pa lēto» nopirktās pudeles bija bojātas. Kāds nezināms tirgotājs, kuram vīns ir blakus bizness, kaut kur lielā Eiropas noliktavā, kur vīns bija nostāvējis vairākus gadus nepiemērotā temperatūrā, to bija atradis un atvedis.
Vēl viens labi pārbaudīts fakts, kam šādos gadījumos vērts pievērst uzmanību, ir vīna ražotājs. Labi pazīstams un slavens ražotājs vai tirgotājs rūpējas par savu reputāciju un cenšas nepieļaut vīna uzkrājumus noliktavā. Bieži vien šie prestižie ražotāji savas zināšanas un naudu iegulda arī citās vietās, kur zeme ir lētāka un iespējams saražot ne mazāk interesantus vīnus par labāku cenu. Šādu vīnu ražo arī viens no pazīstamākajiem Burgundijas ražotājiem Louis Latour. Ražotāji konstatēja, ka Francijas vidienē ap 350 km uz dienvidiem no Burgundijas atrodas Ardēšas reģions, kurā ir līdzīga augsne. Taču, tā kā klimats ir nedaudz karstāks, neviens nebija iedomājies, ka tur var lieliski audzēt chardonnay vīnogas. Tā 80. gadu vidū tirgū parādījās «tautas klases» Chabli, kas drīz kļuva populārs, jo daudz neatpalika no slavenā Burgundijas baltvīna.
Louis Latour Ardeche 2009. Aromātā maigi citrusi. Harmoniska un maiga garša. Citrusi un minerāli liekas treknāki un nedaudz saldāki nekā tradicionālam Chabli.
Pērkot riskantu vīnu, pievēršu uzmanību arī vīna stilam. Piemēram, ozolkokā izturēts sarkanvīns saglabāsies ilgāk nekā vīns, kas to nav redzējis. Tāpat ir arī ar deserta vīnu. Šajā dzērienā lielais cukura daudzums darbojas kā konservants, tāpēc vīns bojāsies lēnāk. Tādējādi risks nopirkt beigtu vīnu ir mazāks. Šobrīd es fanoju par Kracher Zweigelt Auslese 2006. Kracher ir viens no slavenākajiem Austrijas deserta vīnu ražotājiem, bet vārdu Auslese Austrijā un Vācijā lieto, lai norādītu vīna salduma pakāpi. Smaržā jūtami ķirši ar maigu, nedaudz pikantu vaniļas pieskārienu. Garšā arī kaut kas no saldiem ķiršiem, rozīnēm. Pēcgaršā jau karameles un kafija. Uz pasaules ir maz klasisko, sarkano deserta vīnu, un šis ir viens no retajiem.
Raksta sākumā minētajā rekordā var saskatīt arī pozitīvas notis. Iedzīvotājus interesē vīna kultūra. Viņiem tikai jāpalīdz un jāturpina aktīvi stāstīt gan laikrakstā Diena, gan žurnālā Dienas Ēdieni.