Pusminūti pirms spēles beigām Latvijas handbolisti bija vadībā ar 25:24, taču uzbrukums bija pretiniekiem, un pietrūka trīs sekunžu, lai apturētu ungāru ofensīvu. Uz Helmuta Tihanova sargātajiem vārtiem tika nozīmēts septiņu metru soda metiens, un Gabors Šažars izlīdzināja rezultātu. «Spēlētājam ir jāiemet, vārtsargam nav obligāti vienmēr jānoķer,» Tihanovs atzina, ka septiņu metru soda metienā priekšrocība tomēr ir uzbrucējam. «It kā mana prognoze piepildījās, un viņš meta pa apakšu, tomēr nepaspēju aizsniegt.» Valstsvienības galvenais treneris Valdis Labanovskis norādīja, ka par izcīnīto punktu ir jāpriecājas, jo iepriekš ir gadījies zaudēt spēles pat vēl izdevīgākās pozīcijās. «Vajadzēja nostāvēt vienu aizsardzību vairāk, taču tas nav vienkārši pret ungāriem. Viņi pagājušajā gadā spēlēja olimpisko spēļu pusfinālā,» sacīja Labanovskis.
Kopējā spēle iepriecināja, jo teju visu cīņas gaitu Latvijas komandai bija pārsvars gan uz tablo, gan laukumā. Neizdevās īsti tikt galā ar pretinieku uzbrukuma līderiem, īpaši jau šīs sezonas Čempionu līgas ceturto labāko vārtu guvēju Lāslo Naģu. Vārtos teicami darbojās gan Tihanovs, gan viņa kolēģis otrā laukuma galā Rolands Miklers. Pievīla septiņu metru soda metienu precizitāte - spēles gaitā četras reizes pēc kārtas šī iespēja palika neizmantota.
Izcīnītais punkts pietuvinājis latviešus trešajai vietai apakšgrupā. Lai gan izredzes tikt uz nākamā gada finālturnīru vairs nav pat teorētiskas, šī pozīcija cels komandas reitingu, kas var piespēlēt izdevīgākus pretiniekus nākamajos kvalifikācijas ciklos. «Tas nav atkarīgs tikai no mums, taču esam spēruši platu soli pretī trešajai vietai. No savas puses esam izdarījuši visu, lai to izcīnītu,» Labanovska balsī bija jūtams gandarījums. Trešdien vēlu vakarā Latvijas izlases konkurenti cīņā par trešo vietu slovāki uzņēma apakšgrupas līdervienību Horvātiju. Sestdien turnīra pēdējā spēlē Horvātijā Latvijas izlasei personisku iemeslu dēļ nepalīdzēs viens no komandas līderiem Evars Klešniks.