Balstoties uz pētījuma datiem, izstrādāta Samsung Skola nākotnei bezmaksas apmācību programma Skolotājs 3.0, kurā dažādi pasniedzēji, treneri un mentori 10 Latvijas skolu komandām palīdzēs apgūt pārmaiņu vadību, līderību, digitālās prasmes un prezentācijas mākslu. Programma veidota tā, lai skolās ienāktu digitālajam laikmetam atbilstošas mācību metodes, bet skolotāji un direktori kļūtu par mūsdienīgas izglītības līderiem Latvijā. Skolu komandas no visas Latvijas var pieteikties programmai līdz 9. janvārim www.skolanakotnei.lv. Šādas mācības varētu būt visai noderīgas, jo pētījums rāda, ka skolēni ir prasīgi pret saviem skolotājiem un kopumā vērtē tos teju divreiz kritiskāk nekā skolotāji paši.
Skolēni ir kritiskāki
Skolēnu skatījumā izcils skolotājs tos aizrauj un iedvesmo, veido labas attiecības ar skolēniem, ir paraugs, kuram līdzināties. Vērtējot, kā skolotāji šodien atbilst šim ideālajam modelim, skolēni bijuši atturīgi un devuši vien 2,4 no 5 punktiem. Skolotājus tas varētu pārsteigt, jo viņi paši sevi novērtējuši labāk - ar 4,1 punktu piecu punktu skalā.
Arī skolēnu prasības pret mācību saturu ir augstas - 84% ir svarīgi saprast, kā mācību viela noderēs dzīvē, viņi sagaida, ka skolotāji izmantos reālus piemērus, organizēs tikšanās ar veiksmīgiem uzņēmējiem, politiķiem, dažādu jomu ekspertiem, lai parādītu skolas saikni ar darba tirgu. 68% kā nozīmīgu atzinuši skolotāju spēju pielāgot mācības skolēnu individuālajām spējām un vajadzībām, 74% - prasmi saskatīt skolēnu stiprās puses un attīstīt talantus. Arī vairākums skolotāju domā līdzīgi, un 74% uzskata, ka jau tagad mācību saturs ir pielāgots dažādām vajadzībām, talantiem un prasmēm. Savukārt starp skolēniem to šodienas skolā saskata vien 46%.
Skolēni ir kritiskāki skolotāju vērtētāji arī citos aspektos. Piemēram, 96% pedagogu norādījuši, ka jau tagad viņi spēj attīstīt skolēnu radošumu un inovatīvu domāšanu. Turpretī tikai 59% skolēnu uzskata, ka viņu skolotājiem šāda spēja piemīt. Tāpat pedagogu un skolēnu domas atšķiras par skolotāju prasmi veidot diskusiju ar skolēniem kā līdzvērtīgiem sarunas partneriem. Skolotājus par prasmīgiem diskusijas veidotājiem patlaban uzskata 83% pedagogu, bet gandrīz puse skolēnu norāda, ka viņu skolotājiem šī prasme nepiemīt.
Nemana lepnumu
Līdzīga aina paveras arī attiecībā uz skolotāju digitālajām prasmēm. Paši skolotāji gan tās, gan dažādu modernu metožu un tehnoloģiju lietojumu mācībās vērtē kā pietiekamu, bet skolēni vēlētos, lai tehnoloģiju loma skolās pieaugtu. Skolotāji ir pārliecināti, ka jau patlaban pietiekami mācībās izmanto jaunās tehnoloģijas, kur tas ir lietderīgi, bet skolēni redz potenciālu izaugsmei šajā jomā.
Tāpat 78% skolotāju norādījuši, ka lepojas ar savu profesiju un ceļ tās prestižu sabiedrībā, bet no skolēniem lepnumu par savu profesiju savos skolotājos manījuši tikai 45%. Tiesa, skolēniem arī nākotnes kontekstā neliekas ļoti būtiski, ko skolotāji domā par savu nodarbošanos, - tikai 60% teic, ka ir nozīmīgi, lai nākotnes skolotāji lepotos ar savu profesiju.