Atsviesti atpakaļ
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora vietnieks Edgars Severs Dienai stāsta, ka šā gada budžets sportam ir 34 miljoni eiro. Pērn tie bija tikai 16,6 miljoni eiro. Taču E. Severs bilst, ka šos skaitļus nav korekti salīdzināt un nevar teikt, ka šā gada budžets ir pieaudzis divas reizes, jo ir nākušas klāt daudzas finansējamas lietas, piemēram, investīcijas Murjāņu sporta skolas infrastruktūrā. «Nav korekti salīdzināt divu suņu apēsto, ja viens ir mazs klēpja sunītis un otrs - sargsuns,» analoģijas ar budžetu velk E. Severs.
A. Vrubļevskis stāsta, ka šis ir bijis pirmais pēckrīzes gads, kad sporta finansējums tieši sporta organizācijām ir pieaudzis. «No 2008. gada 34 miljoniem eiro 2010. gadā mēs nonācām līdz 13,7 miljoniem eiro, kas šogad pieauga līdz 15 miljoniem eiro. Taču jaunais budžeta bāzes projekts mūs atkal ir atsviedis atpakaļ.»
E. Severs stāsta, ka minēto 2,1 miljonu eiro Saeima sportam piešķīra pērn budžeta grozījumos, taču tie netika iekļauti bāzes finansējumā. Līdz ar to šogad, sastādot bāzes budžetu, šī summa sporta budžetā nav iekļauta. «Mēs rakstījām pieprasījumu Finanšu ministrijai ar lūgumu šo naudu iekļaut bāzes finansējumā, taču tas tika atteikts. Pašlaik visas cerības ir uz Saeimu,» stāsta E. Severs. Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) iecerēto samazinājumu sportam Dienai komentēt gan atsakās, jo «budžets līdz Saeimai vēl nav nonācis».
Politiķi sola debates
Finanšu ministrs Andris Vilks Dienai skaidro, ka deputātu pieprasījums piešķirt šogad sportam papildu 2,1 miljonu eiro neparedzēja, ka šī summa tiks iekļauta bāzē un tiks piešķirta arī 2015. un 2016. gadā. «Ir saprotama nozares pārstāvju vēlme fiksēt lielāku finansējumu savām aktivitātēm. Jāatzīmē, ka Ministru kabinetā apstiprinātie Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta bāzes izdevumi turpmākajiem gadiem sporta nozarei ar katru gadu palielināsies, taču pieaugums galvenokārt ir paredzēts sporta infrastruktūras attīstībai. Tomēr jāuzsver, ka diskusijas par nākamā gada budžetu ir tikai sākušās un tās turpināsies budžeta veidošanas procesā,» norāda A. Vilks.
Sporta nozares nepietiekamais finansējums jau ir nesis nepatīkamus augļus. Divkārtējais olimpisko spēļu medaļnieks kamaniņu sportā Mārtiņš Rubenis ir paudis, ka nākamajā sezonā sacensībās noteikti nepiedalīsies. Viņš aģentūrai LETA ir norādījis: «Neredzu, kā Latvijā ar kamaniņu sportu nopelnīt tā, lai pietiktu gan ikdienas vajadzībām, gan iekrātu līdzekļus, kas būs nepieciešami pēc sportiskās karjeras beigām. Tāpēc, neatliekot neko uz pēdējo brīdi, esmu nolēmis sākt biznesu.»
Par sporta nozari atbildīgā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) jau ir paudusi, ka «valsts atbalstam sporta nozarei ir jāpalielinās. Turklāt sporta nozarei līdz šim nav bijuši pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, kas daudzām citām nozarēm mūsu valstī ļāva dzīvot un pat izdzīvot krīzes laikā».
Šādai nostājai piekrīt arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), kura Dienai uzsver, ka finansējuma samazinājums sportam ir nepieļaujams. «Valsts pienākums ir sniegt atbalstu mūsu izcilajiem sportistiem. Tajā pašā laikā LOK ir jābūt skaidrībai, kādas sporta nozares mēs attīstīsim un kā visefektīvāk šo naudu iztērēt. Ir jāatrod līdzsvars starp jauniešu sporta un mūsu izcilnieku finansēšanu,» norādīja S. Āboltiņa. Viņa arī pauda apņēmību jau tuvākajā laikā sēsties pie sarunu galda ar valdības vadītāju Laimdotu Straujumu (V) un LOK, lai pārrunātu finansējumu nozarei un visefektīvāko tā izlietojumu.
Jāpiebilst, ka budžetu apstiprina Saeima un tas notiek trīs lasījumos. Turklāt budžets tiks pieņemts jau pēc Saeimas vēlēšanām, tādējādi to apstiprinās jaunievēlētais parlaments.