Kā viens no galvenajiem fokusiem, uz kuru varētu virzīt papildu līdzekļus, ir valsts iekšējā drošība un nacionālā aizsardzība. Papildu finansējumu varētu saņemt arī Veselības un Izglītības ministrijas, bet tikai ar nosacījumu, ja iesniegtie pieprasījumi būs saistīti ar strukturālajām reformām.
Kā Dienu informē FM, vislielāko summu jeb teju 160 miljonus eiro jaunajām politikas iniciatīvām nākamgad prasa Veselības ministrija, gandrīz 123 miljonus eiro - Iekšlietu ministrija, bet 68,5 miljonu vērtībā jaunās iniciatīvas izstrādājusi Aizsardzības ministrija. Pagaidām pret prasīto skeptiski noskaņota ir gan premjere Laimdota Straujuma (Vienotība), gan finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība). Viņš pieprasījumus nodēvējis par atrautiem no valsts budžeta realitātes, un tajos neesot iespējams skaidri saskatīt ilgtspējīgas un kvalitatīvas strukturālās reformas.
Tikmēr ministrijas, kuru iniciatīvas neiekļaujas valsts prioritātēs, komentārus sniedz izvairīgi. Piemēram, Kultūras ministrijas pārstāve Baiba Kauliņa vienīgi norāda, ka «Budžeta nodaļa rūpīgi strādā pie aprēķiniem. Ministrija jautājumu nekomentēs, ņemot vērā, ka tas vēl ir procesā un tālākā rīcība ir atkarīga no MK lēmumiem».
Ekonomikas ministrija (EM), kas iniciatīvām nākamgad prasa 23 miljonus eiro, tieši pretēji - pauž neizpratni par FM nostāju. «Tas, ko mēs esam iesnieguši, nav mūsu privāto vajadzību apmierināšanai. Lielākā daļa pasākumu ilgstoši nav finansēti un attiecas uz valsts pienākumu. Piemēram, telpu atbrīvošanas pabalsts denacionalizēto namu īpašniekiem vai arī atbalsts aizsargātiem lietotājiem enerģētikā, par ko jau diskutēts Saeimā, proti, ka invalīdiem ir jāpiešķir papildu atlaides elektrībai. Jā, tās nav reformas, bet tas ir valsts parāds, kas nav samaksāts,» skaidro EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
«Nav skaidrs, kāds ir šo izteikumu patiesais mērķis. Varbūt tas ir kāds ne pārāk veiksmīgs veids, kā iebiedēt. Arī prioritātes nav skaidras, jo, piemēram, premjere vēl nesen kā prioritāti nosauca ēnu ekonomikas apkarošanu. Mūsu piedāvātais atbalsts invalīdiem elektroenerģijas jomā, protams, nav saistīts ar valsts drošību, bet Saeimas deputāti pirmajā lasījumā šo ideju jau ir atbalstījuši. Tad jautājums - no kurienes mēs to naudu ņemsim?» retoriski vēl arī vaicā J. Spiridonovs.
EM savās iniciatīvās lielu uzsvaru likusi uz pārstāvniecību stiprināšanu ārzemēs. Tas vajadzīgs, lai Latvijas uzņēmēji pēc iespējas veiksmīgāk spētu diversificēt savu uzņēmējdarbību. J. Spiridonovs stāsta, ka ministrija ir apzinājusi savu budžetu, konstatējusi neizmantotu daļu no prezidentūrai piešķirtā finansējuma un ierosina šogad veikt budžeta grozījumus, lai «visus pasākumus, kurus iespējams finansēt šogad, nevajadzētu pārlikt uz nākamo gadu».
Ne tik ļoti par savām iniciatīvām nāksies cīnīties Izglītības un zinātnes ministrijai. Četri pieprasījumi atbilst arī valsts prioritātēm. Ministrija plāno ieviest jauno pedagogu darba samaksas modeli, tiek prasīta nauda, lai palīdzētu attīstīt inovatīvās augstākās izglītības studiju programmas un līdzekļus pirmskolas pieejamības nodrošināšanai. Kopējā IZM prasību summa ir vairāk nekā 51 miljons eiro.