Tas no ierēdņa mutes izskan kā joks, bet kopumā Igaunijas augstskolām, sevišķi tās labākajai augstskolai Tartu Universitātei, ambīciju tiešām netrūkst. Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš nenoliedz, ka «viņiem ir zināms pamats šādām ambīcijām», jo Tartu Universitāte pašlaik ir spēcīgākā Baltijas universitāte.
Times universitāšu reitingā Tartu Universitāte ir ierindojusies starp 600 labākajām universitātēm pasaulē, kas Latvijas augstskolām līdz šim izrādījusies neaizsniedzama latiņa. Citos reitingos ir atšķirīga metodoloģija un vietu secība, bet fakts, ka Tartu Universitāte ir priekšā Latvijas augstskolām, ir nemainīgs. Tāpat dati par mācībspēku publikācijām starptautiski recenzētajos žurnālos liecina, ka Latvijas augstskolas krietni apsteiguši igauņi un lietuvieši. Tartu Universitātei Igaunijā ir īpašs statuss - tai pat ir savs likums, tomēr, lai pietuvotos Rietumeiropas augstskolām, arī Tartu Universitātei vēl ir jānoiet kilometri.
Mazāk studentu
No Tartu Universitātes akadēmisko lietu prorektora Martina Hallika teiktā izriet, ka pavisam konkrētus soļus studiju kvalitātes uzlabošanas virzienā augstskola ir gatava spert jau tuvākajā laikā. Esot plānots samazināt Tartu Universitātes studentu skaitu, lai profesori varētu veltīt vairāk laika darbam ar katru studentu, piemēram, diplomdarbu vadīšanai. «Citādi mēs nevaram piedāvāt pietiekami labu izglītības kvalitāti,» saka M. Halliks. M. Laidmetss stāsta, ka valsts kopumā atbalsta Tartu Universitātes centienus samazināt studentu skaitu. «Bet tas, protams, nozīmē, ka valstij būs jāmaksā vairāk. Par to vēl tiek diskutēts,» norāda M. Laidmetss.
Tartu Universitātei ir vēl daudz darāmā, lai nodrošinātu pieeju pasaules labākajām datubāzēm un veicinātu mācību grāmatu pieejamību internetā, kā arī motivētu mācībspēkus rakstīt mācību grāmatas. Tām akadēmiskā personāla CV esot tikpat nozīmīga vieta, cik uzrakstītajām monogrāfijām. Tomēr no M. Hallika teiktā izriet, ka būtiskākā darba daļa ir augstskolas pārveidošana par starptautisku universitāti. Statistika liecina, ka kopumā Igaunijas augstskolas ar lielu ārzemju studentu skaitu nevar lepoties, - šajā mācību gadā kaimiņvalsts augstskolās studē apmēram 1200 ārzemju studentu, neskaitot apmaiņas programmu studentus, savukārt vairāk nekā 4000 igauņu izbraucot studēt uz ārzemēm. Labākā situācija ir Tartu Universitātes maģistra un doktora studiju programmās, kurās apmēram 6,5% studentu esot ārzemnieki. Pašlaik divi nozīmīgākie tirgi, kuros igauņi redz lielāko potenciālu piesaistīt ārzemju studentus, ir Somijā un Latvijā, norāda M. Laidmetss. Latviešu studentu Igaunijā pagaidām neesot pārlieku daudz, taču esot ambīcijas šo skaitu palielināt, toties jau tagad Tartu Universitātē medicīnu studē salīdzinoši daudz somu.
Profesoru apmaiņa
Lai padarītu Igaunijas augstskolas konkurētspējīgākas Rietumeiropas universitāšu vidū, jau tiek sperti pavisam konkrēti soļi. M. Halliks stāsta, ka tiks iedibināts profesoru apmaiņas mehānisms, piemēram, Stenforda universitātes pasniedzējs varēs atbraukt pasniegt kādu kursu Tartu, savukārt Tartu Universitātes pasniedzējs - tikmēr pasniegt kursu Stenfordā. Kā universitāte stimulēs pasniedzēju apmaiņu? «Ar naudu,» nosmej M. Halliks. Spēcīgu ārzemju profesoru algošana ir dārgs prieks, taču šim mērķim Igaunijas augstskolas var izmantot Eiropas fondu naudu. M. Laidmetss pieļauj, ka tas atmaksāsies, jo spēcīgi profesori palīdzēs piesaistīt arī ārzemju studentus. Pašlaik universitātē esot 13 profesoru, kas savā studiju jomā ir pasaules spicē.
No M. Auziņa teiktā izriet, ka viņš piekrīt - iespēja piesaistīt ārzemju profesorus ir Tartu Universitātes spēks. Kāda Tartu Universitātes konkursa uz profesoru vietām nosacījumi bijuši tādi, ka to varēja izturēt faktiski tikai ārzemju mācībspēki. Savukārt Latvijā likums liedzot pieņemt štata profesoru, ja viņa valsts valodas zināšanas nav augstākajā līmenī, ko no ārzemju profesoriem prasīt ir nesamērīgi.
ES naudu Igaunijas augstskolas var izmantot arī labākajiem ārzemju studentiem maģistra un doktora studiju programmās. Tāpat Tartu Universitāte turpinās palielināt angļu valodā mācīto kursu skaitu. Vaicāts par igauņu mācībspēku gatavību pasniegt angļu valodā, M. Halliks norāda, ka pēdējos gados universitātē esot bijusi īpaša programma, lai uzlabotu pasniedzēju rakstiskās un mutiskās angļu valodas zināšanas. M. Halliks stāsta, ka vēl tiek meklēti perspektīvi studiju virzieni, kas varētu piesaistīt ārzemju studentu interesi. Liela perspektīva esot Krievijas un Eiropas Savienības studiju programmai, kurā jau mācās dažādu valstu studenti. M. Laidmetss atzīst, ka ārzemju studentus interesē arī dažas specifiskas programmas ar labām tradīcijām, piemēram, semiotika, un tādās valsts cenšas ieguldīt naudu. Tāpat universitātes starptautiskajā apritē cenšas iesaistīties, izmantojot Erasmus apmaiņas programmu iespējas.
Nemaksājot divreiz
Arī Igaunijā augstskolu saplūšana ir aktuāls jautājums - augstskolu skaits samazinoties gadu no gada. Jau notikusī strukturālā reforma ir teju visu zinātnisko institūtu ieplūdināšana augstskolās. M. Halliks uzskata, ka augstskolu Igaunijā joprojām ir par daudz. Mazās nespējot nodrošināt tādu izglītības kvalitāti kā lielās, piemēram, nevar piedāvāt tik labas bibliotēkas, noalgot labākos profesorus. Reformas augstākajā izglītībā Igaunijā esot veicinājusi tirgus situācija, taču arī valsts sperot vairākus soļus, lai kontrolētu universitāšu kvalitātes līmeni, to vērtējot pēc noteiktiem kritērijiem. Ja tas nav pietiekams, valsts šīm augstskolām nepiešķir budžeta vietas.
Igaunijā lielākā spriedze augstskolu starpā esot par Tallinas Universitātes pastāvēšanu. Bijusī pedagoģijas augstskola rada lielākās bažas pārējām augstskolām, jo tai nav savas vēsturiskās vietas un tradīciju kā citām lielajām augstskolām, turklāt arī tā rada dublējošās programmas sociālajās zinātnēs, izriet no M. Laidmetsa stāstītā. Igaunijas augstskolās ir dublējošās studiju programmas, tomēr dārgajās programmās, kā medicīna vai dzīvības zinātnes, valsts īpaši sekojot līdzi, lai nemaksātu par vienu un to pašu dažādām augstskolām. M. Laidmetss klāsta, ka viņam ir zināms par programmu dublēšanos, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē: «Godīgi sakot, nesaprotu, kāpēc jums ir divas augstskolas, kas piedāvā medicīnas programmas. Bet, protams, ja ir resursi, to var darīt...»