No 26 LPF juridiskajiem biedriem piedaloties divdesmit diviem, 19 biedru izteica neuzticību organizācijas prezidentam, kurš nebija klāt, jo atradās komandējumā ārzemēs, tāpat kā divi viceprezidenti Juris Ulmanis un Jānis Ozoliņš. Trīs biedri balsojumā atturējās. Tāpat LPF biedri lēma par valdes atlaišanu (21 no 22) un ievēlēja jaunu valdi piecu dalībnieku sastāvā, priekšsēdētāja amatā ievēlot līdzšinējo LPF ģenerālsekretāru Aivaru Platonovu.
Rio spēļu akreditācija
Pones jurists Halturins Dienai norādīja, ka aizvadītajai sanāksmei nav tiesiska pamata. «Galvenie iebildumi ir par to, ka ir jāievēro noteikta kārtība. Uzņēmuma reģistrā ir informācija, ka federācijā ir sešdesmit biedru, un sanāksmes leģitimitātei bija jāierodas visiem. Biedrību un nodibinājumu likumā gan minētā kārtība nav tik skaidri definēta, un pastāv interpretācijas iespējas. Tāda problēma pastāv. Pašlaik situācija ir tāda, ka LPF valdes iepriekš izsludinātais lēmums par biedru ārkārtas sapulces rīkošanu 3. oktobrī ir spēkā. Tam, kas notika piektdien, nav juridisku seku. Tas ir biedru viedoklis, kas jāņem vērā, taču tai pašā laikā Ponem ir tiesības sniegt savu skaidrojumu problēmjautājumos. Sanāksmes organizēšana laikā, kad viņš nevarēja ierasties darba darīšanu dēļ, norāda, ka šo cilvēku mērķis bija neleģitīmi iegūt varu. Es gribētu uzsvērt, ka Pone tika ievēlēts prezidenta amatā demokrātiskās vēlēšanās un neviens nav atteicies no atbildības. Viņš vēlas 3. oktobrī biedriem skaidrot savu lēmumu, lai gan viņi noteikti centīsies reģistrēt aizvadīto sapulci.»
Pirms ārkārtas sapulces Diena sazinājās ar LPF bijušo viceprezidentu Jāni Dzeni. Viņš gan norādīja, ka nav nekādā veidā saistīts ar LPF iekšējo skandālu, taču bija informēts par to un tā cēloņiem. Jautājums par Pones atbilstību LPF prezidenta amatam radies Riodežaneiro olimpisko spēļu laikā, uz kurām uz ilgu laika periodu bija devies Pone, savukārt uz tām netika Latvijas peldētājas Aļonas Ribakovas treneris Germans Jakubovskis, kurš dalībai XXXI olimpiādē bija akreditēts. Pone kritizēja Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), vainu par notikušo noveļot uz olimpisko sportu pārraugošo organizāciju, jo LOK uz olimpiādi bija apstiprinājusi piecas personas, tomēr ne visi uz tām tika. Savukārt LOK norādīja, ka Pone bija atteicies doties mājās agrāk, lai Jakubovskis varētu ierasties vismaz uz sacensību laiku, jo konkrētajā brīdī Latvijas delegācijai nebija pieejams vairāk vietu olimpiskajā ciematā.
Dopinga ēna
«Iemesli biedru neuzticībai pret Poni ir dažādi. Pirmkārt, nav saprotams viņa izvēlētais retorikas veids. Netiek runāts ar visiem biedriem kopīgi, bet gan telefoniski un atsevišķi. Vēlāk diemžēl nācies konstatēt, ka ne visiem biedriem viņš saka vienu un to pašu. Viņa skaidrojumi krasi atšķiras. Turklāt rodas iespaids, ka viņš ir mazliet aizmirsis, ka viņam jāstrādā biedru interesēs, nevis jāpieņem viņu vietā lēmumi, kādus biedri neatzīst par labiem esam,» vienus no galvenajiem pretenziju iemesliem norādīja Dzenis. Viņš gan atteicās komentēt baumas, ka Pones vēlme pārcelt ārkārtas sapulci uz 3. oktobri saistīta ar 30. septembrī paredzētajām LOK ģenerālasambleju un pārvēlēšanām, kurās Pone LPF vārdā izvirzījis savu kandidatūru uz LOK izpildkomiteju. Tā vietā Dzenis norādīja, ka šī nav pirmā reize, kad LPF biedri nav apmierināti ar organizācijas vadītājiem. «Pirms septiņiem gadiem, kad es tur iesaistījos, gāzām no amata ģenerālsekretāru. Ja paskatāmies uz to godīgi no malas, jāsaprot, ka visi ir līdzvainojami. Nav Kaspars viens pie visa vainīgs, jo tie taču ir biedri, kuri viņam ļauj rīkoties un varbūt reizēm darīt par daudz. Biedriem aktīvāk jāiesaistās organizācijas vadīšanā. Diemžēl tā sanāk, ka liela daļa pie sevis spriež - ko gan es tur varu darīt? Un tad galu galā īstie darītāji paliek mazākumā. Ja tik ļoti gribas, var jau gāzt Kasparu no amata, bet jautājums, kurš un kā rīkosies tālāk, tik un tā paliks aktuāls.»
«Olimpiāde varbūt bija tikai aisberga redzamā daļa. Vēl bija atsevišķi citi valdes lēmumi, kuri biedriem, iespējams, pat nebija zināmi. Patlaban tie ir izkristalizējušies, jo runāja visi biedri un nekautrējās. Bija virkne tādu valdes lēmumu, kas biedriem nebija saprotami vai pieņemami,» LPF biedru neapmierinātību ar Pones darbu skaidroja organizācijas vienīgais atalgotais darbinieks Platonovs. Dienas rīcībā ir informācija, ka viens no jautājumiem, kas LPF biedriem ir Ponem, saistīts ar peldētāja Jāņa Šaltāna diskvalifikāciju uz diviem gadiem dopinga lietošanas dēļ. Biedriem ir neskaidrības par Pones motivāciju konkrētā incidenta gadījumā, kas raisījis aizdomas par LPF prezidenta šķietamo vēlmi skandālu pieklusināt. Medijiem slēgtajā sapulcē piektdien bijis arī antidopinga aģentūras pārstāvis, skaidrojot biedriem nianses Šaltāna diskvalifikācijas gadījumā. Halturins norādīja, ka šajā sakarā Poni konsultē cits jurists. «Man zināms vien tas, ka tajā lietā bija vairāki strīdīgi gadījumi, kā būtu bijis pareizāk rīkoties. Taču, domāju, 3. oktobrī noteikti būs plašs un publiski pieejams Pones skaidrojums par šo jautājumu.»
Juridiskā cīņa
Pagājušajā nedēļā, reaģējot uz pieprasījumu LPF biedru ārkārtas sapulces sasaukšanai, kurā tika plānots lemt par neuzticības izteikšanu federācijas prezidentam Kasparam Ponem, LPF valde paziņoja par vēršanos tiesībsargājošās iestādēs par iespējamām viltošanas pazīmēm biedru ārkārtas sapulces pieprasījumā. Dienas rīcībā nonākušajā e-pastā redzams, ka aicinājums ierasties uz 16. septembra ārkārtas sapulci izsūtīts 40 organizācijām. Tām pašām 40 organizācijām vēlāk izsūtīts skaidrojums, ka tobrīd vēl tikai plānotā sapulce būs leģitīma, to pamatojot ar astoņiem punktiem. Sapulces sasaukšanas pieprasījumu esot parakstījušas astoņas personas, nevis septiņas, kā norādīja oficiālā paziņojumā LPF, un seši no tiem ir organizācijas juridiskie biedri (Rīgas Ķīpsalas peldēšanas klubs, BSK Delfīns, Latgales Peldēšanas centrs, RTU Ķīpsalas peldbaseins, Jūrmalas Sporta skola, Ventspils Sporta skolas Spars), nevis četri, kā paziņoja LPF.