Viņš uzskata, ka saruna par kodolenerģijas drošības jautājumiem visā Eiropā noteikti būs, arī Visaginas AES būves kontekstā, un «kaut kādi secinājumi tiks izdarīti, īpaši attiecībā uz tehnoloģijām. Šis jautājums būs aktuāls, un attieksme varētu kļūt piesardzīgāka», uzskata ministrs, atzīstot, ka pagaidām gan paša Visaginas projekta nākotne ir visai neskaidra, jautājumu par to ir vairāk nekā atbilžu.
A. Kampars gan cer uz Visaginas AES projekta īstenošanos. «Drošība un vides jautājumi ir nozīmīgi, bet pietiekami svarīga ir arī enerģētiskās neatkarības stiprināšana,» teica ministrs, norādot: Latvijas apņemšanās iesaistīties Visaginas AES projektā ir pausta arī pašreizējās valdības deklarācijā, tātad AES būvi atbalsta abi koalīcijas spēki.
Citāda versija ir Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS) esošās Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājam Viesturam Sileniekam, sakot: ZZS neiebilst pret šobrīd notiekošo Visaginas projekta izpēti. «Lai tas notiek, aplaužas un secina, ka nekas nevar sanākt,» - tā V. Silenieks, brīdinot: ja projekts tiks līdz nākamajai stadijai, kad būs runa par finansējumu un būvi, ZZS kategoriski iebildīs pret Latvijas dalību Visaginas AES būvē.
«AES ir tikpat droši kā kapā,» teica V. Silenieks, paužot viedokli, ka Visaginas projekts nav atbalstāms ne tikai vides, bet pat vairāk ekonomisku apsvērumu dēļ. Latvijai jāattīsta energoresursu ražošana pašmājās no atjaunojamajiem energoresursiem (AER). Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš šaubās, vai valsts varētu atļauties piedalīties Visaginas AES būvē un, pat ja arī varētu, lietderīgāk naudu novirzīt energoresursu ražošanā no AER.