Sākotnēji savu kandidatūru bija pieteikušas arī Stokholma, Krakova un Ļvova, taču šī gada laikā tās dažādu iemeslu dēļ to atteica. Stokholma nespēja izpelnīties Zviedrijas valdības atbalstu, pret Krakovas kandidatūru referendumā nobalsoja Polijas iedzīvotāji, bet Ļvova no plāniem atteicās Ukrainā valdošās saspīlētās politiskās situācijas dēļ. Tādējādi SOK nolēma vēl vairāk nesaīsināt atlikušo pretendentu sarakstu.
Neskaidrības gan joprojām saglabājas arī par Oslo kandidatūru, jo Norvēģijas valdība vēl tikai rudenī lems, vai atbalstīs valsts galvaspilsētas vēlmi uzņemties rīkošanu. Oslo ziemas olimpiskās spēles notika arī 1952. gadā, bet Norvēģijā tās norisinājās arī pirms divdesmit gadiem Lillehammerē.
Ķīnas galvaspilsēta Pekina 2008. gadā uzņēma vasaras olimpiskās spēles, taču tās izredzēm par labu nerunā fakts, ka arī 2018. gada ziemas un 2020. gada vasaras olimpiskās spēles notiks Āzijā - attiecīgi Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā un Japānas galvaspilsētā Tokijā.
Kazahstānas lielākā pilsēta Almati šāda mēroga sporta pasākumus nav pieredzējusi, un atzinīgi tiek vērtēta tās vēlme un iniciatīva kļūt par Centrālāzijas reģiona ziemas sporta centru. Tiesa, SOK Darba grupas vērtējumā par kandidāšu gatavību kazahi pagaidām saņēmuši viszemākos vērtējumus. Visaugstāk novērtēta Oslo, kas konkurentēm zaudē tikai valdības un iedzīvotāju atbalsta, kā arī izmitināšanas iespēju ziņā.