Divas _Amerikāņu mūzikas balvas_ pasniegtas grupai The Black Eyed Peas un hiphopa smagsvaram Jay-Z. Viņa dzīvesbiedre Bejonsē, kuras lomu popmūzikā mēdz stipri pārspīlēt, ir sumināta tikai vienā nominācijā. Savukārt cita pārmērīgi ekstravaganta māksliniece Lēdija Gāga vispār palika bešā: amerikāņu tauta pieprasa nevis provokatīvu ekstravaganci, bet gan dvēselisku vienkāršību, ko iemieso Teilore Svifta, kura šogad plūc balvu ražu visās ceremonijās. Viņa uzvarēja prestižākajā _AMA_ kategorijā - Gada mākslinieks, pārspējot Džeksonu, Gāgu, Eminemu un rokgrupu _Kings of Leon_.
Teilore dzied tipiski amerikānisku mūziku - gaišu, garlaicīgu kantripopu. Pērn ASV viņa pārdeva vairāk albumu nekā jebkurš cits mākslinieks, šogad viņas vienīgais konkurents ir nelaiķis Džeksons: Teilores albums Fearless pārdots 1,8 miljonos eksemplāru, Džeksona hitu izlase Number Ones - 1,9 miljonos eksemplāru. Meitenei pārmet, ka koncertos viņa dzied šķībi un viņai pietrūkst elpas, tātad līdz perfekcijai vēl tālu (kaut gan pats Džordžs Maikls nesen tviterī rakstīja, ka apbrīno viņas vokālu). Klausītāji (galvenokārt klausītājas) uzķeras uz viņas tēla - Svifta ir dabiska un reāla, tāda «ierindas princesīte» bez pretenzijām.
American Music Awards tiek pasniegtas kopš 1974.gada un tradicionāli paliek daudz prestižāku Grammy balvu ēnā (Grammy nominācijas tiks paziņotas 2.decembrī). Grammy nominantus izvirza ierakstu kompānijas, un laureātus nosaka ASV Skaņu ierakstu akadēmijas biedri. AMA pieeja ir citāda: nominantu saraksts tiek veidots, balstoties uz oficiāliem albumu pārdošanas un dziesmu atskaņošanas datiem. Uzvarētāji tiek noskaidroti publiskā balsojumā internetā. AMA balvu pasniegšanas ceremonijā, kas svētdien notika Losandželosā, iezīmēja vēl vienu tendenci - pēc hiphopa, R&B un roka hegemonijas priekšplānā atkal izvirzās krāšņa, teatralizēta, melodramatisku pārdzīvojumu piepildīta popmūzika ar sieviešu vokālu. Šovā to pierādīja Dženeta Džeksone, Šakira, Rianna, Alīsija Kīsa, Lēdija Gāga, Mērija Džei Blaidža un Dženifera Lopesa, kura dejoja tik intensīvi, ka pat pakrita uz skatuves dziesmas Louboutins pirmatskaņojuma laikā. Skaļākās ovācijas tika veltītas vecās skolas superdīvai Vitnijai Hjūstonei, kura kaitīgu ieradumu dēļ zaudējusi fenomenālās vokālās akrobātikas spējas, taču tās pārliecinoši kompensēja, piepildot dziedājumu ar tik spēcīgu emocionalitāti, ka publika sākumā aizturēja elpu, bet pēc tam piecēlās kājas un aplaudēja tik skaļi, ka šie aplausi, visticamāk, bija dzirdami pat Maiklam Džeksonam.