Sarunā ar Dienu Krišjānis Kariņš norāda, ka līdz šim gāzes tirgus bijis viens no nedaudzajiem «mamutiem», kur prioritāras ir gāzes kompāniju un gāzes eksportētājvalstu intereses, kas neesot normāla situācija tirgus ekonomikas apstākļos. Tāpat jāpārstāj pieļaut situāciju, kad «tas pats Gazprom, kas būtībā ir Kremļa roka, rīkojas pēc principa «skaldi un valdi», un EK rosinātā izmeklēšana, kā uzsver politiķis, sekmēs tirgus liberalizāciju.
Ir ļoti svarīgi saprast, ka, pateicoties sašķidrinātās gāzes tirgus attīstībai, mēs vairs neesam atkarīgi no viena monopolista un ka drīzumā gāze kļūs par tādu pašu izejvielu kā nafta vai ogles, norāda K. Kariņš.
Eiroparlamentārietis arī uzskata, ka konkrētajā gadījumā Gazprom nepalīdzēs Krievijas valdības atbalsts. «Ja atceramies, tad Eiropas Komisija ilgus gadus tiesājās ar informāciju tehnoloģiju gigantu Microsoft,» norāda K. Kariņš, uzsverot, ka Microsoft algoja labākos no iespējamajiem advokātiem, tāpat koncerna intereses aktīvi aizstāvēja Savienoto Valstu ārlietu resors. Tomēr Microsoft zaudēja strīdā ar EK, un tāds pats liktenis, kā uzskata K. Kariņš, gaida arī Gazprom.
«Es neuzņemos prognozēt, tieši kā tiks risināts šis jautājums - varbūt tiesvedība vilksies ilgus gadus, varbūt vienošanās tiks panākta sarunu ceļā, varbūt tiks atrasti kādi citi kompromisi, taču Krievija jebkurā gadījumā būs spiesta piekāpties un tai nāksies spēlēt pēc Eiropas noteikumiem,» uzskata politiķis.
Vienlaikus K. Kariņš izvairīgi atbild uz jautājumiem par to, konkrēti kas Gazprom darbībās varētu būt pretrunā ar ES likumdošanu, dēvējot kompāniju par «politisku instrumentu» un sakot, ka ar Krievijas uzņēmumu noslēgtajos līgumos «varētu būt» godīgu konkurenci ierobežojoši punkti.
Tāpat politiķis atsevišķu Eiropas Savienības lielvalstu nevēlēšanos konfliktēt ar Gazprom dēvē par «Krievijas lobiju ietekmi» un uzsver, ka Latvijai Eiropas Savienības gatavība «runāt vienotā balsī nāks tikai par labu, jo šajā gadījumā Brisele runās mūsu vārdā».