Klauža vadībā TP teju ar spēku pārņēma varu Līvānos, gadu pēc vēlēšanām nogāžot tajās uzvarējušo domes vadītāju Visvaldi Gercānu (LC), Līvānu infrastruktūrā ir veikti būtiski ieguldījumi. TP investēja arī citās pašvaldībās, bet naudu ir jāprot paņemt. J. Klaužs to prata, un - arī pēc tam, kad vairs nebija Tautas partijā.
Līvānu attīstībai J. Klaužs veltīja savu politisko darbību, viņa dibinātajai novada attīstības biedrībai Līvāni ir līgums ar Zaļo un Zemnieku savienību. Līvānos, šķiet, neviens nešaubās, kurš te ir ietekmīgākais cilvēks, domes priekšsēdi Andri Vaivodu atstājot tikai otrajā vietā. Ļaudis gan mēļo, ka no ieguldījumiem pilsētā savs labums tiekot arī pašam politiķim, bet to nekonkretizē. Par pirmo lielāko sasniegumu var uzskatīt to, ka Līvāni kopā ar Rēzekni un Daugavpili 2007. gadā iekļuva to 17 pilsētu skaitā, kas varēja pretendēt uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda naudu Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšanai jeb pilsētvides attīstībai. Vēlāk tā arī iegājās, ka Latgalē ir trīs attīstības centri - Daugavpils, Rēzekne un Līvāni. Tas bija redzams arī pērn, dalot Latgales atbalsta programmas naudu.
Atslēga Latgales vārtos
Līvāni ir atslēga Latgales vārtos - pirmā pilsēta, kura sagaida Latgales viesus. Ar šiem vārdiem novada prezentāciju, kas ir obligāts pasākums ikvienam, kas ierodas domē, sāka domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Kraukle, kura ir arī Saeimas deputāta J. Klauža palīdze. Sabiedriskās attiecības pašvaldībā ir viena no prioritātēm. Kopā ar apkārtējiem pagastiem 1926. gadā dibinātā Līvānu pilsēta 90. gadu beigās izveidoja otro novadu Latvijā pēc Kandavas. Līvānos ir četru konfesiju dievnami, divas pārceltuves pār Daugavu. Kad kapela Jūlijs, kurā dzied arī domes priekšsēža meita, piedalījās Šlāgeraptaujā, par viņiem balsojuši teju visi Līvāni. Pašvaldība neliedz finansiālo atbalstu folkloras grupai Ceirulītis, kad tā dodas muzicēt uz ārzemēm.
Domes speciāliste nesamulst arī pēc jautājuma, kāpēc par ES naudu renovētā 2. vidusskola izkrāsota spilgti zaļos un violetos toņos. «Sākumā bija šoks, bet tad iepatikās, jo dzīve jau tā ir pelēka un mums patīk atšķirties,» saka G. Kraukle, norādot, ka krāsas bērni paši izvēlējās. Pretim skolai ir viena no modernākajām bibliotēkām Latvijā ar automatizēto grāmatu katalogu un pretenzijām uz reģionālās bibliotēkas statusu. Līvānos ir nosiltinātas visas mācību iestādes un izremontēti visu aptuveni 100 daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi. Padomju laikā te bija trešais lielākais rūpniecības centrs Latgalē un daudz viesstrādnieku, kuriem cēla mājas. Līdz pilnībai kaut kā vēl pietrūkst - cilvēki prasot baseinu, vēl estrāde nepieciešama un arī autoosta jābūvē, lai nakts reisu pasažieriem nav jāsalst ceļmalā. Ielas gan tagad visas esot apgaismotas - arī četrus kilometrus garā Rīgas iela. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tā slīgusi tumsā, un tieši tad J. Klaužs sapratis, ka ir jānāk politikā un kaut kas jāmaina. «Centrālajā ielā gaismas vairs nav. Poliklīnika tiek likvidēta, ielas drausmīgas - bedre pie bedres,» atceras J. Klaužs.
Vēlas varu, nevis amatu
Varas maiņa gadu pēc 2001. gada vēlēšanām notika ar vairākiem piegājieniem un tik skaļi, ka Līvānos ieradās pat Latvijas ceļa vadība, lai samierinātu savējos. Zīmīgi, ka izšķirošā balss par V. Gercāna nomaiņu bija viņa komandas deputātei, kura pērn zaudēja amatu, kad aizdomās par nelikumīgām darbībām nonāca KNAB uzmanības lokā. V. Gercāns, kurš vadīja pašvaldību no 1994. gada, domē kā deputāts nostrādāja līdz 2009. gada vēlēšanām. Tagad viņš dzīvo Siguldā un strādā Rīgā informācijas tehnoloģiju jomā. V. Gercāns vairs negribot kritizēt domi, jo daudz kā laba ir izdarīts. «Klauža loma ir īpatnēja. Tas, kā viņš ar savu vēlmju sarakstu sevi nostādīja Saeimā, ir nesis augļus Līvāniem.» Tiesa, investīcijas vairāk tikušas sporta, izklaides un kultūras infrastruktūrai, bet arī Līvānos paliek aizvien mazāk to, kas sporto un izklaidējas. Pašvaldība varēja vairāk pūļu ieguldīt uzņēmējdarbības veicināšanā, uzskata bijušais priekšsēdis. Vietējos medijos bija rakstīts, ka arī skolās daudzi bērni savas dienas vadot vecvecāku vai radinieku uzraudzībā, kamēr vecāki pelna iztiku ārzemēs.
Kad TP nolēma mainīt vadību Līvānos, ar zināmām pūlēm tā pierunāja A. Vaivodu kļūt par priekšsēdi. J. Klaužs vadīt domi nevēlējās, viņam ir savs bizness un iespēja ikreiz atgādināt, ka nav jābaidās zaudēt arī Saeimas deputāta mandātu, jo viņa dzīves pamats ir citur - uzņēmumā Līvānu mājas un logi. Kad J. Klaužu 2006. gadā ievēlēja 9. Saeimā, viņš bija valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži Dienvidlatgales mežsaimniecības izpilddirektors un domes priekšsēža vietnieks. Savs deputāts Saeimā, kuram vieglāk piekļūt arī ministriem, palīdzēja pašvaldībai tikt pie turības. J. Klaužs ir līvānietis piektajā paaudzē, bet A. Vaivods ir no Rožupes. Kādreiz A. Vaivods un V. Gercāns bija vienā komandā. Pirms 2001. gada pašvaldību vēlēšanām J. Klaužs veidoja TP sarakstu un aicināja tajā arī A. Vaivodu. J. Klaužs apgalvo, ka A. Šķēli nemaz neesot pazinis, viņu Tautas partijā uzaicinājis Jāzeps Šņepsts no Preiļiem. Vēlāk gan viņu ceļi šķīrās, kad Līvānu un Preiļu nodaļu savstarpējām pretrunām tika veltītas pat TP valdes sēdes. Pretrunas izraisīja A. Vaivoda nostiprināšanās rajona padomes un arī Latgales plānošanas reģiona vadībā, bet Preiļos TP biedri sadrūvējās arī tāpēc, ka Līvāni tika pie ES pilsētvides naudas, bet Preiļi - ne.
Kad Saeima 2010. gada jūnijā balsoja par opozīcijas ierosināto ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) demisiju, viņa likteni izšķīra viena balss. J. Klaužs, kurš toreiz vēl pārstāvēja opozīcijā esošo TP, balsoja nevis par demisiju, bet atturējās. Kad politiķim to atgādina, viņš iesmejoties nosaka: «Redz, nepateicība pasaules alga - tagad Vienotība grib Līvānos paņemt varu.» Drīz pēc balsojuma Līvāni saņēma kārtējo valdības atbalstu. Tas tika arī no iesaistīšanās ZZS - šajā laikā Līvāni saņēma Latvijas Valsts mežu ziedojumu 60 000 latu apmērā. A. Vaivods gan atgādina - TP atradās arī opozīcijā. «Jānis saka: es, Andri, neko vairs nevaru izdarīt - ir jābrauc pie Jaunā laika. Tā mēs runājām ar Jauno laiku, un viss tika atrisināts. Ja tu, cilvēks, dari, tad viss notiek,» stāsta A. Vaivods. Arī viņš pārstāv biedrību, kurai ir līgums ar ZZS, uz kā pamata arī valdošais vairākums gatavojas startam pašvaldību vēlēšanās. A. Vaivods nedomā, ka kāds apdraudētu viņa pozīcijas, taču mēģinājums to izdarīt tomēr būs.
Opozīcija apvienojas
Varas nomaiņai spēkus apvienot gatavojas Vienotība, kuru domē tagad pārstāv četri deputāti, Reformu partija un arī Saskaņas centrs. To apliecināja gan domnieks Viktors Kūka (Vienotība), gan RP vietējais līderis Valdis Labinskis, kurš gan vēl nevarēja pateikt, kas būs mēra kandidāts, bet kā vienu no «lokomotīvēm» minēja Citadeles filiāles vadītāju Normundu Liepnieku. No malas raugoties, varētu rasties neizpratne, kāpēc jāmaina domes vadība, kura tik daudz izdarījusi, bet par iemesliem cilvēki ir gatavi runāt tikai neoficiāli. Tie, kuri ir darba attiecībās ar pašvaldību, baidās zaudēt to, kas viņiem ir. Taču ne viens vien atzīst, ka domes darbs nav pietiekami atklāts un ne tikai iedzīvotājiem, bet arī deputātiem nav pieejama pilnīga informācija, lai būtu pārliecība, piemēram, par godīgu konkursu norisi.
Diena.lv komentāros bija norādīts, ka Līvānos, kas kādreiz bijusi celtnieku pilsēta, vietējās celtniecības firmas iznīkušas, jo lielā daļā konkursu uzvarējis Jēkabpils PMK, kura tehniskais direktors Māris Dimants un J. Klaužs esot labi paziņas. M. Dimants to, ka viņa uzņēmums strādā Līvānos, uztver kā pašsaprotamu, jo Jēkabpils ir netālu no Līvāniem, kas samazina izmaksas. Viņš lepni uzskaita objektus, kuru atjaunošanā Jēkabpils PMK pielicis roku - kultūras nams, Mākslas un amatniecības centrs, bibliotēka, trīs skolas. Vaicāts, vai pazīst Jāni Klaužu, viņš atbild: «Protams, pazīstu. Taču viņš jau nav novadā pat amatpersona. Andris Vaivods ir priekšsēdētājs.» Uz vaicāto, vai tiesa, ka ar Jēkabpils PMK autobusu Saeimas vēlēšanās no Jēkabpils uz Līvāniem vesti vēlētāji balsot par J. Klaužu, iestājās pauze, pēc kuras atskanēja M. Dimanta smiekli, līdz beidzot viņš sacīja: «Tādus brīnumus pirmo reizi dzirdu.» Vēlāk Diena noskaidroja, ka autobusu ar vēlētājiem organizējis cits uzņēmējs. Lūgts raksturot pazīšanos ar M. Dimantu, J. Klaužs paziņo, ka «tā var spekulēt tikai tie, kas nevienu konkursu nav organizējuši». Arī A. Vaivods cildina Jēkabpils PMK, uzsverot, ka pats konkursu komisijās nepiedaloties un ārpus darba laika ar uzņēmējiem netiekoties. Pēdējā laikā bija dzirdēts, ka arī A. Vaivods sācis kļūt patstāvīgs un vairs neskatās, ko teiks J. Klaužs, bet abi apgalvo, ka viņu attiecībās viss esot labākajā kārtībā.