režisore
Spēks. Mistika, brīnums, jo šis fakts nepakļaujas racionālam izskaidrojumam (kinoindustrijas jau faktiski nav), taču ir talantīgi un pašaizliedzīgi kinoprofesionāļi (ar to es domāju kinogrupu veidojošos cilvēkus). Neracionāli to varētu izskaidrot ar kino mīlestību, kaut gan tas skan banāli. Tomēr, manuprāt, tieši tas rada iespēju tapt filmām regulāros mazbudžeta apstākļos.
Vājums. Es esmu latviešu režisore, un mana vienīgā godīgā iespēja, runājot par latviešu kino vājumu, ir meklēt to sevī. Loģiski. Taču savos atradumos es negribu dalīties. Tie ir iekšējai lietošanai, bet tie tiešām ir.
Andrejs Ēķis
producents
Spēks. Kad es kādā no Kannu kinofestivāliem satikos ar amerikāņu kompānijas Miramax Films cilvēku, kurš bija atbildīgs par pārdošanu, es viņam uzdevu jautājumu, ko viņš iesaka mums, latviešiem, darīt. Viņš atbildēja: «Nestāstiet mums Rietumu stāstus, stāstiet mums savējos!» Mēs redzam, ka amerikāņu kino izstāsta stāstu par Drošsirdi un citu tautu stāstus - Holivuda ļoti labi saprot, ka tie ir vērtība. Latviešu spēks ir tajā, ka mums ir ļoti daudz neizstāstītu stāstu.
Vājums. Mūsu vājums ir tā pati problēma, par ko mēs runāsim vienā no saviem nākamajiem projektiem par Nameju, - tikai vienotībā ir spēks. Savukārt mēs gribam nevis koncentrēt naudas līdzekļus, cilvēku profesionalitāti, bet gan katrs iet savu ceļu. Tas ir mūsu vājums - nekoncentrēšanās uz svarīgāko. Cik vienkārši ir strādāt kompānijai, kurai ir konkrēts uzdevums, bet mūsu uzdevums ir «radiet!», un katrs aizskrien uz savu pusi.
Mums ir stāsti, bet mums nav koncentrētas vēlmes tos izstāstīt.