Komunistiskās valsts prezidents Hu Dzjiņtao īpašā uzrunā uzsvēra sekmīgo rekonstrukciju un apgalvoja, ka tā simbolizē Ķīnas tautas vienotību un spēku. Tomēr daudzu bojāgājušo bērnu vecāki joprojām nav saņēmuši atbildes, kādēļ dabas stihijas laikā sabruka daudzas skolu ēkas.
Varas slavināšana
«Nostājoties aci pret aci ar šo neaptveramo dabas katastrofu, Ķīnas tauta un armija bija kā viens vesels, veidojot kopīgas apņemšanās cietoksni,» sacīja Hu Dzjiņtao oficiālajā piemiņas ceremonijā Jinsju pilsētā, ko uzskata par zemestrīces epicentru. «Mēs gūsim pilnīgu uzvaru pēczemestrīces atjaunošanas darbos.»
Vairākas nedēļas pirms zemestrīces gadadienas valsts oficiālie mediji dabas stihiju atainojuši kā patriotisma stūrakmeni, demonstrējot valdības spēku un rūpes par cilvēku labklājību, raksta Reuters. Tomēr daudzu bojāgājušo ģimenēm gadadiena atgādināja par traģiskajiem notikumiem pirms 12 mēnešiem, kad izmisuši cilvēki un trūcīgi ekipēti karavīri un glābšanas dienestu darbinieki ar pēdējiem spēkiem cīnījās, lai atbrīvotu zem ēku gruvešiem iesprostotos.
Līķi zem gruvešiem
7,9 ballu spēcīgajā zemestrīcē, kas pagājušā gada 12.maija pēcpusdienā satricināja Sičuaņas provinci, gāja bojā vai bez vēsts pazuda 87 tūkstoši cilvēku. Aptuveni 18 tūkstoši cilvēku joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts. Tūkstošiem ēku tika sagrautas, gandrīz pilnībā tika nopostīti vairāki ciemi un pilsētas.
Tūkstošiem cilvēku otrdien apmeklēja zemestrīces nopostītās vietas, lai noliktu ziedus un sveces vai dedzinātu naudu, simboliski ziedojot bojāgājušajiem. «Esmu ieradies, lai sērotu par divu brāļu un viņu sievu zaudējumu,» sacīja celtnieks Vu Guandzjuņs. «Viņi joprojām atrodas zem gruvešiem. Mēs neesam atraduši viņu ķermeņus.»
Gadu pēc notikušā provincē dzīve sāk atgriezties normālās sliedēs. Ir uzceltas jaunas dzīvojamās mājas, skolas un rūpnīcas, tomēr dabas stihijas sekas būs jūtamas vēl gadiem. Aptuveni 200 tūkstoši cilvēku ir bez darba.
Valdība līdz šim nav atklājusi, kādēļ zemestrīces laikā sabruka vairākas skolas, zem kuru gruvešiem aizgāja bojā daudzi bērni, kuri saviem vecākiem valdības ierobežojumu dēļ bija vienīgie pēcnācēji. Vecāki uzskata, ka skolu ēkas būvētas nekvalitatīvi. Aktīvākos protestētājus nepārtraukti uzmana policija un vietējās varas iestādes.