Sava banka Šanhajā
Ka panākta vienošanās par īpašas attīstības bankas un rezerves fonda izveidi Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas jeb tā dēvēto BRICS valstu līderi paziņoja jau organizācijas 6. samitā, kas šovasar notika Brazīlijas pilsētā Fortalezā. Pasaules vadošo attīstības valstu apvienība šos finanšu institūtus veido kā alternatīvu galvenokārt rietumvalstu kontrolētajai Pasaules Bankai (PB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF). BRICS attīstības banka iecerēta kā alternatīva PB, savukārt BRICS stabilizācijas fonds - kā alternatīva SVF.
Apvienības attīstības bankas sākotnējais kapitāls paredzēts 50 miljardu ASV dolāru (38,12 miljardu eiro) apmērā, vēlāk to paredzēts palielināt līdz 100 miljardiem, kas arī minēts kā bankas atļautais (maksimālais) kapitāls. Līdzekļus vienādās daļas nodrošinās visas piecas BRICS valstis, bankas centrālā mītne atradīsies Ķīnas lielpilsētā Šanhajā, tās pirmais prezidents būs indietis, valdes jeb pārstāvju padomes priekšsēdētājs - brazīlietis, savukārt lēmumu pieņemšanai būs nepieciešams četru valstu no piecām atbalsts. Bankas uzdevums būs infrastruktūras un ilgtermiņa attīstības projektu finansēšana - turklāt ne tikai BRICS valstīs, bet arī citās valstīs, kuras izrādīs interesi par šādu sadarbību. Tāpat banka būs atvērta arī tām valstīm, kuras vēlēsies piedalīties tās kapitālā, lai gan BRICS valstu kopīgā daļa bankas kapitālā nekad nebūs zemāka par 55%.
Arī rezerves fonda, kura uzdevums būs novērst finanšu problēmas dalībvalstīs, kā arī palīdzēt tām pārvarēt nākotnes krīzes, apjoms paredzēts 100 miljardu dolāru, kas gan netiks iemaksāti vienādās daļās, - Ķīnas daļa būs 41 miljards dolāru, Brazīlijas, Indijas un Krievijas - pa 18 miljardiem, savukārt Dienvidāfrikas - pieci miljardi dolāru. Atšķirībā no BRICS bankas citu valstu dalība fondā nav paredzēta, taču vairākas augstas amatpersonas jau izteikušās, ka šo lēmumu nepieciešamības gadījumā iespējams arī pārskatīt.
Grib novērst krīzes
BRICS valstu fonda un bankas izveide neizraisīja lielu ažiotāžu rietumvalstu plašsaziņas līdzekļos, jo par to, ka Fortalezā tiks pieņemts šāds lēmums, bija zināms jau iepriekš. Ne īpaši pārliecinošs Rietumu presei šķita arī abiem institūtiem piešķirtais līdzekļu apjoms, it īpaši, ņemot vērā, ka šo valstu infrastruktūrā nepieciešamas investīcijas nevis miljardu, bet triljonu dolāru apmērā - pa 100 miljardiem dolāru -, kamēr SVF rīcībā ir 857 miljardi dolāru, bet Pasaules Banka kopš 2008. gada - globālās finanšu krīzes sākuma - kredītos piešķīrusi 246 miljardus dolāru, 50 miljardu no tiem - 2013. gadā. Tāpat joprojām nav skaidrs, kad abi BRICS institūti būs gatavi sākt darbību, - tiek minēti termiņi, sākot ar nākamo gadu, bet beidzot pat ar trīs līdz piecus gadus ilgu termiņu.
Tajā pašā laikā eksperti, kuri labi orientējas vadošo attīstības valstu jautājumos, aicināja nenovērtēt par zemu abu institūtu izveidi. Pēc šo analītiķu domām, BRICS līderu lēmums uzskatāmi liecina, ka attīstības lielvalstis vēlas ieņemt to ekonomikām atbilstošu nozīmi arī starptautiskajā finanšu sistēmā, un šo valstu potenciāls ir pilnībā pietiekams izvirzīto mērķu sasniegšanai, jāņem vērā arī tas, ka BRICS banka nav vienīgā šāda veida finanšu iestāde - jau pastāv Eirāzijas Attīstības banka - un Ķīna ir paziņojusi par plāniem, ja nepieciešams, kaut vai vienatnē veidot īpašu Āzijas attīstības banku.
Jāpiebilst gan, ka lēmumam par bankas un fonda izveidi ir arī tīri ekonomiska rakstura skaidrojums. Pēdējā laikā ir ievērojami kritušies BRICS valstu ekonomiskās izaugsmes tempi, un ir nepieciešami stimuli tempu atgūšanai. Infrastruktūras attīstīšana tradicionāli ir viens no šādiem stimuliem, turklāt ļoti būtisks. Tā kā rietumvalstis pašlaik pašas cenšas pārvarēt krīzes sekas, tās kavē līdzekļu piešķiršanu attīstības valstīm, kurām neatliek nekas cits, kā veidot savas struktūras nepieciešamo līdzekļu nodrošināšanai, šajā gadījumā - BRICS banku.
Savukārt BRICS fonds tiek veidots tādēļ, ka šajās valstīs dominē viedoklis, ka SVF īstenotā politika sen neatbilst sākotnējiem mērķiem, un BRICS valstīm, nespējot šo politiku mainīt, nākas veidot savu struktūru, kas nodarbotos nevis ar līdzekļu aizdošanu krīzēs situācijās nonākušām valstīm ar drakoniskiem nosacījumiem, bet krīžu preventīvu novēršanu.
Paplašina sadarbību
Abreviatūru BRIC 2001. gadā apritē ieviesa bankas Goldman Sachs ekonomists Džims O'Nīls. Analītiķis šādu saīsinājumu izmantoja, lai apzīmētu četras lielākās nerietumu valstis, kuras tobrīd piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi, - Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu. Sākotnēji Dž. O'Nīls un Goldman Sachs BRIC saprata tikai kā ideju investīcijām, tomēr ieceri novērtēja ne tikai investori, bet arī minēto četru valstu politiskā vadība. 2009. gadā Krievijas pilsētā Jekaterinburgā notika pirmais BRIC samits ar visu valstu līderu piedalīšanos, un kopš tā laika šādas tikšanās regulāri notiek reizi gadā. 2011. gadā BRIC uzņēma savās rindās arī Dienvidāfriku (DĀR), tobrīd lielāko Āfrikas ekonomiku, kas šogad gan zaudēja šo statusu Nigērijai. Tas bija politisks lēmums, jo DĀR neatbilst nevienam kritērijam, kuri tika izmantoti, definējot valstu piederību BRIC grupai.
Sākoties regulāriem valstu vadītāju samitiem, kā arī pēc DĀR pievienošanās grupai, kļuva skaidrs, ka BRICS pārtapis par ko ievērojami vairāk nekā tikai investoru lietošanai domātu abreviatūru. Grupas valstis aizvien paplašina savstarpējo sadarbību, tostarp arī veido pašas savus finanšu un arī citu nozaru instrumentus. Analītiķi uzskata, ka būtisks stimuls BRICS aktivitātēm šajos virzienos bija iepriekšējās desmitgades beigās saņemtais ASV Kongresa atteikums palielināt lielāko attīstības valstu ietekmi lēmumu pieņemšanā tā dēvētajās Bretonvudas sistēmas finanšu struktūrās - Starptautiskajā Valūtas fondā, Pasaules Bankā.
Tajā pašā laikā BRICS joprojām ir tieši klubs un diskusiju forums, nevis ekonomiska vai politiska apvienība, nemaz nerunājot par militāru savienību, jo alianses izveidi kavē ievērojamās atšķirības visu piecu valstu ekonomiskajās struktūrās, politiskajās iekārtās un mentalitātē.