Analītiķi gan mierina, ka Ziemeļkorejas pēdējā laika agresīvā retorika pret Dienvidkoreju un ASV nenovedīs pie reālas karadarbības, un paredz, ka vārdu karš noslēgsies jau tuvākajā laikā. Tajā pašā laikā amerikāņi turpina analizēt, cik tālu gados jaunais Ziemeļkorejas līderis Kims Čen Uns ir gatavs iet.
Phenjana sanikno Pekinu
Phenjana trešdien pirmo reizi kopš 2009. gada neļāva iekļūt Ziemeļkorejā dienvidkorejiešiem, kuri strādā Kesonas industriālajā parkā, ko Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja atklāja 2000. gadā, lai veicinātu abu valstu sadarbību, vēsta BBC.
Industriālajā parkā darbojas 123 dienvidkorejiešu uzņēmumi, kas ražo lētus izstrādājumus, piemēram, drēbes. Uzņēmumi nodarbina 50 tūkstošus ziemeļkorejiešu un simtiem menedžeru no Dienvidkorejas. Viņiem ir izsniegtas īpašas atļaujas, lai varētu iebraukt kompleksā un vajadzības gadījumā tur palikt arī pa nakti.
Ziemeļkorejas varasiestādes atļāva atgriezties dzimtenē vairāk nekā 800 dienvidkorejiešiem, kas naktī uz trešdienu bija palikuši Kesonā. Tomēr šo iespēju izmantojuši tikai 36 cilvēki, ziņo aģentūra Reuters.
Daļa kompleksā palikušo dienvidkorejiešu baidās, ka viņus varētu neielaist atpakaļ, tādēļ viņi nolēmuši pagaidīt. Tikmēr Dienvidkorejas Unifikācijas ministrija, kas atbild par sakariem ar Ziemeļkoreju, brīdinājusi, ka viņi tuvākajā laikā var palikt bez pārtikas, jo Kesonas rūpnieciskās zonas apgāde ir Dienvidkorejas pārziņā.
Kāds strādnieks, kurš trešdien atgriezās no Kesonas, sacīja, ka vairāki kolēģi palikuši tur, jo viņiem nebija transporta. «Šie cilvēki nevarēja atgriezties, jo viņus vajadzēja pārvest kravas automašīnām, kam vajadzēja veikt piegādes,» strādnieks sacīja žurnālistiem.
Dienvidkorejiešu eksperti domā, ka Kesonas industriālā parka slēgšana ir īslaicīga, jo tas ir nozīmīgs Ziemeļkorejas vājajai ekonomikai. Tajā radīto preču pārdošana Ziemeļkorejas budžetā ienes 2 miljardus dolāru (1,1 miljards latu), bet Dienvidkorejas uzņēmumi ziemeļkorejiešiem algās ik gadu izmaksājot 80 miljonus dolāru (44 miljoni latu).
Otrdien Phenjana paziņoja, ka atkal iedarbinās Jonbjonas kodolreaktoru, kas tika apturēts 2007. gadā. Eksperti lēš, ka reaktora darbības atjaunošanai nepieciešams laiks no trim mēnešiem līdz gadam, raksta AP.
Tas saniknojis Ziemeļkorejas sabiedroto Ķīnu, kas šo paziņojumu nodēvēja par nožēlojamu. Bet Ķīnas ārlietu ministra vietnieks šonedēļ ticies ar Ziemeļkorejas, Dienvidkorejas un ASV vēstnieku un paudis «nopietnas bažas» par situāciju Korejas pussalā, aicinot visas puses saglabāt mieru.
Uzlabo vadoņa tēlu
Phenjanas vārdiskie uzbrukumi Dienvidkorejai un ASV pastiprinājās pēc tam, kad ANO piemēroja jaunas sankcijas Ziemeļkorejai, kas 12. februārī veica trešo kodolizmēģinājumu.
Ziemeļkoreja draudēja veikt kodoluzbrukumu ASV un amerikāņu militārajām bāzēm Klusajā okeānā, bet pagājušajā nedēļas nogalē paziņoja, ka ir kara stāvoklī ar Dienvidkoreju. Pašlaik notiekošās ASV un Dienvidkorejas militārās mācības, kas turpināsies līdz aprīļa beigām, Phenjana nosaukusi par gatavošanos iebrukumam Ziemeļkorejā.
Eksperti domā, ka komunistiskā valsts šādi cenšas celt vadoņa Kima Čen Una akcijas Ziemeļkorejas iedzīvotāju acīs pirms viņa vectēva un valsts dibinātāja 101. dzimšanas dienas, ko atzīmēs 15. aprīlī. «Sagaidāms, ka vismaz līdz aprīļa beigām, kad beigsies [ASV un Dienvidkorejas] manevri, Ziemeļkoreja uzturēs saspīlējumu,» uzskata dienvidkorejiešu politologs Čens Sen Čans.
Viņaprāt, 30 gadu vecais Kims Čen Uns vēlas nodemonstrēt, ka Ziemeļkoreja spēj stāties pretī ASV un Dienvidkorejai: «Ziemeļkorejai nav tādas ekonomiskās varas kā Dienvidkorejai, bet tā uzsver savas kodolspējas, lai parādītu, ka ir līdzvērtīga.»
ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija apgalvo, ka nav pamata satraukumam, tomēr ASV politikas veidotāji aicina būt piesardzīgiem ar secinājumiem, jo Kims Čen Uns amerikāņiem joprojām ir liels nezināmais.
«Mums par Kimu Čen Unu nav pietiekami daudz informācijas, lai zinātu, vai viņam ir vai nav izsmalcinātības, kāda piemita viņa tēvam Kimam Čen Iram, risinot diplomātiskas konfrontācijas,» kāda vārdā neminēta Baltā nama amatpersona sacīja Reuters.