Pirms Ķīnas līdera ierašanās ASV daudzi amerikāņu politiķi un ekonomisti aicinājuši ķīniešus palielināt savas nacionālās valūtas - juaņa - vērtību attiecībā pret dolāru, jo amerikāņi uzskata, ka mākslīgi saglabātā Ķīnas nacionālās valūtas zemā vērtība dod priekšrocības Ķīnas eksportētājiem. B. Obama pēc tikšanās ar Hu sacīja, ka juaņa vērtība ir jānosaka tirgum. Pēdējās dienās juaņa vērtība pret dolāru ir pieaugusi par 0,8%, tomēr eksperti uzskata, ka tas varētu būt politiski motivēts solis, jo sakrīt ar Hu vizīti Amerikā.
Ķīnas lielais tirgus, kura pieprasījums pēc dažādām lietām strauji pieaug, ir kārdinošs ASV, kas ar tā palīdzību var uzlabot savu panīkušo ekonomiku. Hu apciemojuma laikā ASV ar Ķīnu parakstījusi 45 miljardus dolāru (23,4 miljardi latu) vērtu tirdzniecības līgumu. Vienošanās treknākā daļa ir Pekinas apņemšanās iegādāties 200 lidmašīnas no amerikāņu aviogiganta Boeing par kopējo vērtību 19 miljardi dolāru (8,55 miljardi latu). ASV prezidents paziņoja, ka šis līgums dos darbu vairāk nekā 200 tūkstošiem amerikāņu.
Ķīnas prezidents sacīja, ka Pekina ir atvērta sarunām par cilvēktiesībām, un piebilda, ka tam jānotiek uz savstarpējas cieņas pamatiem un bez iejaukšanas Ķīnas iekšējās lietās. «Ķīna ir attīstībā esoša valsts ar lielu iedzīvotāju skaitu un veic nozīmīgas reformas,» prezidentu kopīgajā preses konferencē sacīja Hu.
Viņš atzina, ka Ķīna «saskaras ar daudziem izaicinājumiem sociālajā un ekonomiskajā attīstībā» un «daudz nepieciešams paveikt cilvēktiesību uzlabošanā Ķīnā». Parasti Pekina cilvēktiesības saista ar cilvēku dzīves standartu uzlabošanu, nevis pilsoniskajām brīvībām.
Savukārt B. Obama atzina, ka atšķirīgie uzskati cilvēktiesību jautājumos nereti ir iemesls saspīlējumam abu lielvaru attiecībās. «Es ticu, ka daļa no taisnīguma un cilvēktiesībām ir cilvēku iespēja nopelnīt iztikai, paēst un būt zem jumta,» sacīja prezidents.
Tomēr Baltā nama saimnieks uzsvēra, ka domstarpības atsevišķos jautājumos neliedz abām valstīm sadarboties citās «nozīmīgās jomās».