Protestētāji otrdien nodrošinājās ar krājumiem, lai ilgāk uzturētos Honkongas finanšu rajona centrālajās ielās. Daži pauda bažas, ka 1. oktobrī, kas Ķīnā ir valsts svētku diena, policija vai pat Ķīnas armija varētu saņemt pavēli protestus apspiest.
Reuters raksta par Ķīnas Komunistiskās partijas vadības bažām, ka masveida protesti Honkongā varētu izplatīties uz Ķīnas pamatteritoriju, tāpēc ziņas par Honkongu un komentāri sociālajos medijos tiek īpaši cenzēti.
Šīs demonstrācijas ir lielākās Honkongā kopš tās nonākšanas Ķīnas pārvaldībā 1997. gadā. Tās arī rada lielākās problēmas līderiem Pekinā kopš 1989. gada prodemokrātisko protestu vardarbīgās apspiešanas Tjaņaņmeņa laukumā.
Protestus sāka studenti un kustība Occupy Central, kuri iebilst pret to, ka Honkongas vadītāju 2017. gada vēlēšanās drīkstēs ievēlēt tikai no to kandidātu vidus, ko būs apstiprinājusi īpaša Ķīnas valdības komiteja.
Honkongas pašreizējais vadītājs Leuns Čunjins atteicies pildīt protestētāju prasību viņam atkāpties, sakot, ka viņa aiziešana nozīmētu, ka Honkongas nākamo vadītāju izraudzīsies nevis vēlētāji, bet gan valdības komiteja, tāpat kā tas notika 2012. gadā.
Pasaules reakcija uz Honkongā notiekošo ir nogaidoša. ASV aicinājušas Ķīnas valdību atturēties no radikāliem soļiem, britu valdība izteikusi bažas, bet arī cerību, ka konfliktu izdosies atrisināt miermīlīgi.