Jau pēc kinoteātra slēgšanas telpām bijis nomnieks, kurš sācis iekārtot naktsklubu, un jau tad telpas pārbūvētas ar diviem balkoniem, stāsta koncertaģentūras Positivus Music vadītājs Ģirts Majors. Šobrīd remontdarbi tiks pabeigti un izveidota zāle ar 1600 stāvvietām. Iespējams, ka nākotnē varētu lemt arī par tādu koncertu rīkošanu, kurā skatītājiem ir sēdvietas, taču šādi koncerti nebūs bieži, jo jaunā zāle nevar konkurēt ar Rīgas domei vai valstij piederošām kultūras iestādēm. Jauno zāli apsaimniekos SIA Palladium Rīga, kas daļēji pieder Positivus īpašniekiem, bet esot iesaistīta arī kompānija, kas nodrošinās tehnisko aprīkojumu, jo skatuve un gaismas jau būšot nodrošinātas un koncertu rīkotājiem tās nebūšot jāuzstāda. Lursoft datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka uzņēmuma dalībnieki ir Linda Andersone, Normunds Eilands, Gatis Kidals, Ģirts Majors, Uldis Pabērzs un Andis Zusts. Palladium Rīga pati koncertus nerīkos, bet piedāvās telpas koncertorganizācijām. Positivus Music jaunajā zālē piedāvās gan ārzemju, gan pašmāju jaunās grupas, norādīja Ģ. Majors, kurš ir arī Palladium Rīga valdes loceklis.
Tā kā īpašumtiesību strīdi joprojām nav atrisināti, bijušā kinoteātra ieeja fasādes pusē Marijas ielā joprojām ir slēgta, un jaunajā zālē varēs iekļūt no Pērses ielas puses. Taču Ģ. Majors stāsta, ka tad, ja pie ieejas veidosies rindas, klusajā Pērses ielā tās mazāk traucēs gājēju plūsmai nekā Marijas ielā. Tiesāšanās gan par iekļūšanu bijušā kino Palladium ēkā, gan citiem ar īpašumtiesībām saistītiem jautājumiem dažādās tiesu instancēs norit vairākus gadus. 1994. gada jūlijā Harijs Ēriks Neļķe bija uzrakstījis testamentu, ar kuru sev piederošo namīpašumu, gruntsgabalu zem šī īpašuma un visiem piederumiem pie norādītā nekustamā īpašuma Marijas ielā 21, uz kuru viņam vēl nebija pilnīgi atjaunotas īpašuma tiesības, novēlēja Ķekavas novada domes deputātam Andim Adatam. Pērn A. Adats zvērinātai notārei Inetai Nīlanderei iesniedza iesniegumu par mirušā Neļķes mantojuma pieņemšanu, par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu un pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Notāre atteica izsniegt mantojuma apliecību, to pamatojot ar faktu, ka uz H. Ē. Neļķes mantojuma atklāšanās brīdi ar testamentu viņam novēlētais jau ir atradies A. Adata īpašumā, līdz ar to viņam nav tiesību šo lietu prasīt. Savukārt A. Adats sūdzībā tiesai pauda, ka notāres atteikums ir nelikumīgs. Augstākās tiesas lēmums nozīmē, ka lieta būs jāizskata atkārtoti.