Iznākot pie žurnālistiem pēc prezidenta un premjera tikšanās, A. Bērziņš esot atzinis, ka 1. janvārī teiktā runa viņam bijusi pirmā pieredze šajā uzdevumā. Premjers V. Dombrovskis teicis, ka eks-perti un arī viņu viedokļi ir dažādi, tāpēc kritika ir jāizvērtē, «jācenšas atrast kādu racionālo graudu un tas jāņem vērā». Taču jautājums jau ir pavisam cits - vai cilvēkiem, kuri sagaida jauno gadu, vispār ir vēlēšanās klausīties amatpersonu teikto, vai viņi to dara labprāt un vai garas, atskaitēm līdzīgas runas ir vietā. Protams, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs nav nekāds retorikas etalons mūsu politiķiem, taču viņš runāja īsi.
Kā parasti, devos ielās jautāt cilvēkiem, kādas ir viņu domas, un nesastapu pilnīgi nevienu, kurš vienā vai otrā runā būtu klausījies ar interesi, aizrautību un iedziļinoties saturā. Vēl vairāk - gandrīz neviens no viņiem nav bijis televizoram ne tuvumā. Ieva un Ainārs nav skatījušies runas, Valdis Dombrovskis bijis fonā. Tā kā katru gadu runās sakot vienu un to pašu, intereses par amatpersonu teikto neesot un arī no iepriekšējiem gadiem nekas atmiņā neesot palicis. Taču Valsts prezidenta runa 18. novembrī gan esot īstajā vietā un laikā, atzīst jaunie cilvēki. Tatjana nav skatījusies šāgada runas, jo atradusies tālu no televizora. Parasti viņai interese par runām ir, kā teikt, cerība mirst pēdējā, taču ne vienmēr šīs cerības attaisnojoties. Piemēram, viņa gribētu dzirdēt, ka būs jaunas darba vietas. Arī Nikolajam nav izdevies noskatīties runas, bet arī viņš citus gadus skatoties. «Esmu pensionārs, gribētos, lai pieliek pensijas, lai cenas nebūtu tik augstas, lai būtu vieglāk dzīvot,» viņš saka. Taču ko darīt amatpersonām, ja to nevar apsolīt? Tad lai nestrādā, ja nevar apsolīt un savus solījumus arī izpildīt, saka Nikolajs. Evita ir strādājusi, tāpēc šogad runas viņai gājušas secen. Ko viņa no runām gaida? «Patiesumu, garīgumu. Lai pasaka kaut ko uzmundrinošu.» Ja amatpersonas runas vairs neteiktu, Evitai to nepietrūktu. «Nē, nē, neinteresē,» saka Marta, kuras mamma gan skatoties. Kad tas, ko sola, piepildīšoties, tad viņa arī sākšot skatīties. «Parasti kāds viņiem ir uzrakstījis, un viņi tikai nolasa,» skeptiska ir Marta.