Pēc otrdienas tikšanās ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu H.Klintone pauda cerību par valstu stratēģisko attiecību paplašināšanos un padziļināšanos, no kā labumu gūtu arī pārējā pasaule. Savukārt Krievijas prezidents sacīja, ka abu valstu attiecības ieiet jaunā, vēl augstākā līmenī. «Pēdējā laika notikumi parādījuši mūsu kopīgos centienus rast atbildes uz aktuāliem, sarežģītiem jautājumiem, un mēs tos atklāti un ieinteresēti apspriežam,» D.Medvedevu citē RIA Novosti.
H.Klintonei tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, galvenais sarunu temats bija jaunu sankciju piemērošana Irānai, kuras pretrunīgā kodolprogramma satraukusi starptautisko sabiedrību.
S.Lavrovs sacīja, ka papildu sankcijas nebūtu produktīvas, tādēļ esot jādara viss, lai problēmu risinātu sarunu ceļā. ASV valsts sekretāri piekrita šim viedoklim, sakot, ka šis nav piemērots laiks jauniem ierobežojumiem pret Irānu, tomēr, ja diplomātija nenes panākumus, tad nepieciešamas sankcijas, jo neviens nevarot būt drošs, ka Teherāna nevēlas izgatavot atomieročus.
S.Lavrovs paziņoja, ka tiks analizēts ASV piedāvātais jaunais pretraķešu plāns, kurā paredzēta arī Krievijas līdzdalība. Ievērojams progress panākts abu valstu sarunās par Stratēģiskā ieroču samazināšanas līguma (START) atjaunošanu, stāstīja S.Lavrovs.
H.Klintone tikās arī ar cilvēktiesību aizstāvjiem un pauda atbalstu D.Medvedeva deklarētajam ceļam uz Krieviju kā demokrātisku un tiesisku valsti, tomēr izteica sašutumu par briesmām, ar kādām saskaras šie aktīvisti. «Viņa adekvāti novērtēja cilvēktiesību stāvokli Krievijā,» uzskata kustības Par cilvēka tiesībām līderis Ļevs Ponomarjovs.