Bija priekšnoteikumi
Somijas krīze 90.gadu sākumā pēc Padomju Savienības sabrukuma tiek uzskatīta par vienu no smagākajām visā Eiropas vēsturē. To vēl vairāk saasināja somu valūtas devalvācija, ko ekonomisti tagad atzīst par lielāko politisko kļūdu. Taču atkopšanās no krīzes Somijas biznesam bijusi strauja, un tās ekonomika ātri kļuva par etalonu citām valstīm. Piemēram, žurnāls Forbes savā 2009.gada pasaules valstu reitingā Somiju atzinis par 13. biznesam labāko valsti pasaulē. Kā Somija to panāca? Pirmām kārtām - Somijai jau bija vairāki priekšnoteikumi: laba izglītības sistēma un uz saprašanos un kopību orientēta mentalitāte.
70.gados sāka veidoties mūsdienu Somijas izglītības politika ar stratēģiju - iespējami labāk izglītot visu tautu, nevis tikai nelielu tās daļu. Visos izglītības līmeņos Somijā iespējams mācīties bez maksas, turklāt valsts paplašinājusi universitāšu un pētniecisko centru tīklu tā, lai tas nekoncentrētos tikai lielākajās pilsētās. Tagad Somijas finansējums zinātnei ir apmēram septiņas reizes lielāks nekā Latvijā, un izglītība mums ir tikai daļēji par brīvu. Taču arī Latvijā ir attīstīti reģionālie izglītības un pētniecības centri - neskaitot Rīgu, aktīvs pētnieciskais darbs notiek arī Jelgavā, Daugavpilī, Valmierā un citviet.
Latvijas goda konsuls Somijā un Somijas un Latvijas Tirdzniecības savienības vadītājs Tapio Aho uzsver, ka tas ir padoms Latvijai - apzināties, ka labas biznesa idejas rodas tikai izglītotā tautā, tāpēc īpaši tagad, kad cilvēki ir gatavi pieņemt izaicinājumus un mācīties, viņi ir jāapgādā ar zināšanām. Viņaprāt, nozares nav jāšķiro, jo «jebkurš bizness ir labs valstij». Tomēr krīzes laikā Somijā inženiertehniskās un matemātikas zināšanas tika atzītas par prioritāti, tas vēlāk atspoguļojās Somijas pazīstamākā uzņēmuma - telekomunikāciju giganta Nokia - uzplaukumā.
Sagatavoja augsni Nokia
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras budžets 2007.gadā bija 49 miljoni latu, 2008.gadā - nepilni 48, un 2009.gada budžets vēl nav zināms. Savukārt Somijas galvenajai stratēģisko investīciju kūrētājai Tehnoloģiju un inovāciju kapitālieguldījumu aģentūrai jeb Tekes 2007.gadā veltīti 512 miljoni eiro un pēdējos divos gados - par 5% gadā vairāk. Tās vadītājs Veli Peka Sārnivāra atceras, ka aģentūras darbs 80.gados sākās ar valdības konsultācijām ar uzņēmumiem, lai izvirzītu prioritārās nozares. 90.gadu krīzes laikā valdība kopā ar ražotājiem nolēma, ka viena no perspektīvākajām nozarēm ir telekomunikācijas, jo tā neprasa pārāk daudz resursu un tobrīd šis tirgus pasaulē sāka ievērojami augt. Viņš piebilst, ka Somijas politiskajai kultūrai ir raksturīga orientācija uz saprašanos, tāpēc strīdu šajā jautājumā nav bijis. Šai prioritātei tika pakārtota arī augstākās izglītības sistēma, radot jaunas mācību programmas inženierzinātnēs. Tādējādi vadošajam mobilo telefonu ražotājam Nokia bija gan augošs tirgus, gan pieejami izglītoti darbinieki, lai sāktu strauji augt.
Vēlāk Somija sāka prioritāšu loka paplašināšanu, lai ekonomika nebūtu atkarīga tikai no vienas nozares un eksporta. Viena no pēdējā laika prioritātēm ir pakalpojumu sektora attīstība veselības, e-komercijas un sociālo tīklu jomā, kas vērsta uz vietējo tirgu.
Latvijas prioritātes ir ilgi diskutēta tēma, un tagad Ekonomikas ministrija tās sola divu nedēļu laikā. «Neapšaubāmi mums nāksies definēt prioritātes. Pārējās nozares teiks, kāpēc mēs esam sliktāki? Bet skaitļi rāda, ka 80% no eksporta veido sešas nozares, kas dabiskā veidā līdz šim izveidojušās kā eksporta vilcējnozres jeb motornozares. Šis ir tas brīdis, analizējot plašāk un dziļāk, diezgan skaidri pateikt, ka šīs nozares būs tās, kuras mēs diezgan tiešā veidā stimulēsim,» izteicies ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), kurš sola procesā konsultēties arī ar uzņēmējiem, sociālajiem partneriem un sabiedrību. Iepriekš Stratēģiskās analīzes komisijas pētnieki par prioritārajām nozarēm Latvijai piedāvāja izvirzīt farmāciju, ķīmiju un mašīnbūvi.