Nu ļoti, ļoti
Ar Regīnu runāju dienā, kad Oļģerta Krodera režisētajam Peļu slazdam ir pirmizrāde. Boila kundzes lomā Regīna dublējas ar kolēģi Rutu Birgeri, un todien ir Rutas iznāciens. Savukārt Regīna pilda izrāžu vadītājas pienākumus, kas ir viņas otrs amats teātrī. Pirms 10 gadiem aktrise saprata, ka ar to viņai nepietiek. «Gribējās pašizteikties. Nu ļoti, ļoti. Jā, izrāde paliek cilvēku atmiņā, taču to nevar redzēt, aptaustīt. Gribējās izgatavot ko skaistu, lai apkārtējiem prieks ir drusku ilgāk nekā izrādes garumā.» Aktrise gan nezināja, kā tādu vainagu veido. Pirmais sanāca pagalam šķībs. Vienu no pirmajiem viņa uzdāvāja teātra kafejnīcai. Kādu dienu, iedama tai garām, viņa dzirdēja, ka kāda kundze vainagu komentē: «Lūk, tā gan nevajag darīt.» Kafetērijā notika floristikas lekcija. Ekspertes teiktais Regīnai deva impulsu. Viņa floristikas kursos apguva vainaga darināšanas pamatus. Uzzināja, ka izveidot apaļu formu tikai no zariem ir sarežģīti - vajadzīga pamatne: klūgas sastīpo, tad aptin ar sienu. «Kad vasarā lauku mājās jūtu siena smaržu, domāju par vainagu pamatnēm.»
Vainaga «seju» var veidot no kaltētām citrona, burkānu un biešu ripām, kanēļa standziņām, valriekstiem un piparkūkām. Regīna rotā arī ar rozēm, ko dāvājuši skatītāji. «Vainagā var likt, ko vien sirds kāro. Galvenais ir gribēšana.» Regīnai pašai patīk priežu vainagi, taču ceturtajā adventē tie izskatoties apkaltuši atšķirībā no sauso materiālu vainagiem, ko regulāri var atdzīvināt, noskalojot dušā vai nopūšot ar matu laku. «Bet gribas jau spīdumiņu arī. Laiks ir tik tumšs. Kad iededz sveci, gribas, lai kaut kas paspīd.»
Ik gadu floristikas profesionāļi nosaka adventes vainagu augsto modi. Regīna tai seko. Pērn topā bija prauli un zelts, šogad ir violets ar sarkanu un kapara krāsa. Nākamgad būs tirkīzzilā. «Kāds skaists, varētu pamēģināt,» Regīna rāda kādu foto jaunākajā floristikas žurnālā. Retais adventes vainags ir apaļš un skujains: ir gan no koku mizām darināta piramīda, gan nodīrāti čiekuri, sasieti dinamītam līdzīgā buntē. Regīna iedvesmojas arī no floristikas saloniem un veikaliem. Nesen redzējusi ļoti skaistu vainagu, darinātu no ķiploku daiviņām. Baltu jo baltu. Tam vidū bijusi viena balta svece. «Nekad nekopēju. Iedvesmojos un mēģinu taisīt pa savam. Floristika ir māksla, kas jāmācās ilgi un daudz.» Pērn Regīna nopinusi ap 20 vainagu. Daļu dāvājusi, daļu pārdevusi.
Uzecēt meteorītu
Adventes vainagiem ir arī slikta slava - tie mēdz izraisīt ugunsgrēkus. Rindojot vārdus - Zenta, vainags, seriāls UgunsGrēks -, ausīs skan ugunīgi sprakšķi. Regīna pasmaida. Neviens no viņas darinātajiem vainagiem nav aizdedzies, jo viņa zina, kā tajā pareizi jāievieto sveces. Skaistāk jau esot, ja svece ar stieplēm iestiprināta tā, ka šķiet iesprausta vainagā, taču tas ir nedroši. Labāk stiprināt ar metāla svečturi. «Ar seriālu gan bija kāds divdomīgs gadījums: pērn paņēmu vainagu uz Latvijas Televīziju, kur tolaik tapa Neprāta cena. Tās veidotāji izdomāja, ka Ziemassvētku novēlējumu skatītājiem es varētu pateikt, sēžot pie vainaga ar iedegtām svecēm. Stāstīju, ka viss būs labi, jo pēc tumsas nāks gaisma, tolaik vēl nezinot, ka TV3 dos seriālam nosaukumu UgunsGrēks.» Seriālā gan līdz šim adventes vainags nav bijis vajadzīgs, jo UgunsGrēkā valda mūžīgā vasara. Ja arī ir kāds ziemas skats, tad tas notiek telpās. Kāpēc? «Pirmkārt, kur tad tā ziema ir, otrkārt, izmaksas - tik daudz tērpu vajadzētu. Kažokus, mēteļus.»
Rudeņos aktrisi var manīt pilsētas centrā, līkņājoties zem Kanādas ozola, jo tur var salasīt skaistās, apaļās ozolzīles. Lielākoties materiālus Regīna savāc ap savām lauku mājām Burtnieku pusē. «Jau noskatīju mežā, kur zāģē priedes. Būs man zari.» Tieši laukos Regīna jūtas labi un cer, ka mājas tuvumā izveidos dabas taku. «Tur ir tāds skaists strauts, tik šaurs, ka varde var pārlēkt pāri. Ir veca smilts karjera, tāda apaļa bedre. Jau smējos kaimiņam, ka man tikai tā bedre jānoecē un būs meteorīta krāteris. Un pēc pāris dienām Mazsalacā blākš - «nogāžas»!»
Runas par dabas taku ir gana pamatotas, jo Regīna nesen ieguva vides gida sertifikātu. «Man tā gribējās mācīties! Trīsdesmit gadus strādāju teātrī, gribējās uzzināt ko citu, satikt jaunus cilvēkus. Žurnālā Vides Vēstis ieraudzīju sludinājumu un pieteicos. Kursi ļoti patika. Mācīja nevis - ko stāstīt, bet - kā strādāt ar bērniem, veidot pirmo kontaktu ar tūristu grupu.» Kursos Regīna arī guvusi pārliecību, ka cilvēki, kuri saistīti ar dabu, ir ārkārtīgi pozitīvi.
Sev Regīna adventes vainagu nepin. Nepaspēj. To izdara viņas mamma. Toties Regīna, skatoties uz vainagu, daudz domā un klusē. Lūdz grēku piedošanu sev un citiem.